Vēl maija nogalē Eiropa brīdināja Latviju, ka tās iecerētā nodokļu reforma draud ar Eiropas Komisijai nepieņemami lielu budžeta deficītu. Pirmdien premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka šī nepilnība ir novērsta un iecerētajai reformai nu ir atbalsts no visām koalīcijas partijām.’
NRA.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas redzējumu sākotnēji iecerētās reformas rezultātā valsts budžeta deficīts sasniegtu 2,4% no iekšzemes kopprodukta, kaut Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm apņēmusies nepieļaut par 1,7% lielāku deficītu.
Jau pirms Eiropas Komisijas atzinuma par šādu iespēju bija brīdinājusi Vienotība, kas uzstāja, ka reforma, kuras izmaksas tiks guldītas uz nākamo paaudžu pleciem, tai nav pieņemama. Tās satraukumu veicināja arī publiskajā telpā paustās idejas, ka Latvija pati ir tiesīga izvēlēties savu fiskālo politiku un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pieļautais, ka budžeta deficīta palielināšana varētu būt politiskā izšķiršanās valsts nākotnes vārdā.
Pirmdien, Ministru prezidentam iepazīstinot ar jaunākajām izmaiņām mediju pārstāvjus, Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns pauda gandarījumu, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka vēlmes ir ņemtas vērā.
M. Kučinskis atzīst, ka līdz brīdim, kad reformu priekšlikumi nonāks Saeimā, kas varētu notikt jūlija vidū, vēl paveicams daudz darba, pieslīpējot dažas nianses, par kurām viņš pagaidām atturējās izpausties.
Taču pilnīga vienošanās koalīcijā panākta par diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešanu. Saskaņā ar vienošanos ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā tiks piemērota 20% IIN likme. Lielākas algas saņēmējiem būs jāmaksā 23% IIN, bet tie, kuri gadā saņems 55 tūkstošus eiro un vairāk, būs jāmaksā jau 31% liels IIN. Vienlaikus relatīvi lielais IIN augstāko algu saņēmējus atbrīvos no iepriekš lielāko algu saņēmēju asi kritizētā solidaritātes nodokļa.
Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja ieviest divas IIN pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.
Valdošā koalīcija vienojusies arī pakāpeniski palielināt ar nodokļiem neapliekamā ienākuma minimumu. Reformas pirmajā gadā tas būtu 200 eiro, nākamajā jau 230 eiro, bet reformas trešajā gadā tas sasniegtu 250 eiro slieksni. Pašlaik ar nodokļiem neapliekamais minimums mēnesī ir 60 eiro. Tiesa, ar nodokļiem neapliekamais minimums netiks piemērots iedzīvotājiem, kas mēnesī pelna vairāk par 1200 eiro.
Paaugstināta tiks arī minimālā alga. Savukārt, lai veicinātu uzņēmēju konkurētspēju, paredzēts, ka uzņēmumiem par reinvestēto peļņu nodokļi nebūs jāmaksā.
Šķiet, atrisināts arī jautājums par to, kā finansēt veselības aprūpes sistēmas reformu. Premjerministrs uzsvēra, ka visas koalīcijā strādājošās partijas atzinušas, ka šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru, gatavojot reformu, apiet nedrīkst. Tāpēc esot panākta vienošanās, ka veselības aprūpei tiks novirzīts viens procents no obligātajām sociālajām iemaksām, kuras attiecīgi par šo procentu tiks palielinātas.
Kopumā šķiet, ka būtisku iebildumu reformas tālākai virzībai koalīcijas partijās vairs nav. Premjers gan atzīst, ka savi iebildumi varētu būt uzņēmējiem, kas reformas evolūcijas gaitā zaudējuši vairākus sākotnēji solītos labumus. Taču M. Kučinskis ir apņēmības pilns nepadoties uzņēmēju spiedienam, jo arī esošajā reformas priekšlikumā tiem ir virkne ieguvumu, kas līdz šim nav bijuši.
Jānis Lasmanis
Foto:jackmac34/https://pixabay.com/en/users/jackmac34-483877//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
