Pēc 16 mēnešu pārtraukuma eksporta sniegumā esam ieraudzījuši mīnusa zīmi. Martā preču eksporta vērtība samazinājās par 6.1%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Mīnusi bija vērojami aptuveni pusē preču grupu. Kopējo eksporta vērtības kritumu visvairāk ietekmēja graudaugu un rapša (var būtiski svārstīties pa mēnešiem), kā arī gaisa kuģu/to daļu eksporta samazināšanās. Savukārt pieaugums bija vērojams tādās preču grupās kā metāli un to izstrādājumi, koks un tā izstrādājumi, kā arī optiskās ierīces.

Daļa samazinājuma ir notikusi bāzes efekta ietekmē, proti, pērnā gada martā eksporta pieaugums pārsniedza 20% un bija straujākais vairāk nekā četru gadu laikā. Šī gada marta eksportam, iespējams, patraucēja arī nelabvēlīgie laikapstākļi (piemēram, ietekmējot transporta plūsmas), kas daudzviet Eiropā negatīvi ietekmēja ekonomikas aktivitāti un attiecīgi arī pieprasījumu. Uz Eiropas Savienības valstīm nosūtīto preču vērtība samazinājās par 8%. Līdz ar to nākamajos mēnešos, izzūdot šiem efektiem, pieaugums eksportā atgriezīsies. Tad arī redzēsim, vai iezīmēsies arī paliekošāks eksporta tempu sarukums. Izaicinājumu eksportētājiem ir un būs gana daudz. Darbaspēka trūkums un augstā jaudu noslodze, tirdzniecības partneru ekonomiku izaugsmes palēnināšanās, ģeopolitiskie riski, kas apdraud visas pasaules tirdzniecības plūsmas. Tikai investīcijas un ražīguma celšana var nodrošināt divciparu izaugsmi eksportā.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste