Epidemioloģiskā situācija šī gada pirmajos trīs mēnešos bija daudz nopietnāka un ierobežojumi stingrāki nekā pandēmijas sākumā. Taču ietekme uz darba tirgu, ja ņemam par pamatu bezdarbu, izskatās mazāka. Daļa iemeslu ir objektīvi – ir ievērojami audzis valsts atbalsta pasākumu tvērums un apjoms, kā arī sabiedrība spējusi veiksmīgi pielāgoties. CSP dati rāda, ka faktiskais bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī bija 8.1%. Tas par 0.5 procentpunktiem pārsniedza pērnā gada līmeni, bet pretēji bažām joprojām bija zemāks par pandēmijas krīzes pīķi – pērn jūlijā pieredzētajiem 8.7%. Ja salīdzinām ar gada nogali, tad bezdarbnieku skaits šī gada sākumā pat nedaudz samazinājās. Vīrusa krīzes laikā arī ilgstošo bezdarbnieku skaits nav būtiski audzis.
Tomēr bezdarbs nerāda pilnu ainu. Pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un darba tirgu var novērot citur. Strādājošo skaits, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, ir samazinājies par 5.4% jeb nepilniem 50 tūkstošiem. Šie cilvēki nav bezdarbniekos, bet viņi ir papildinājuši neaktīvo iedzīvotāju pulku. Par neaktīvajiem uzskata tādus darbspējas vecuma iedzīvotājus, kas nestrādā un arī darbu aktīvi nemeklē. Neaktīvo skaits gada laikā ir audzis par 9.5% jeb aptuveni 40 tūkstošiem. Pozitīvi vērtējams, ka neaktīvo iedzīvotāju vidū pandēmijas laikā ir mazāk kļuvis tādu, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu. Viens no iemesliem darba tirgus pamešanai ir dīkstāve. Taču būtisku daļu veido arī ir mājas rūpju uzņemšanās. Nevar izslēgt, ka mājsaimnieku un mājsaimnieču skaita pieaugums ir tieši saistīts ar nepieciešamību pieskatīt bērnus un palīdzēt skolēniem tikt galā ar ieilgušo attālināto mācību procesu.
Ja ierobežojumu, vakcinācijas un labvēlīgu laikapstākļu dēļ pandēmija turpinās atkāpties, un arvien vairāk varēsim atvērt ekonomiku, Covid-19, visticamāk, neatstās izteiktas rētas darba tirgū. Pieņemot, ka jauno mācību gadu iesāksim ar atvērtām skolām, daļa mājsaimnieku, visticamāk, vēlēsies atgriezties darbā. Arī vairums dīkstāvē esošo noteikti atgriezīsies un daļa jau ir atgriezusies savās darba gaitās. Dīkstāvē esošo vidū gan būs arī tādi, kas, valsts atbalstam izsīkstot, var kļūt par bezdarbniekiem. Ir uzņēmumi, kas ir bijuši spiesti pārtraukt vai sašaurināt savu darbību. Tomēr, ekonomikas aktivitātei atjaunojoties, iespējas atrast jaunu darbu atkal ievērojami augs. Atcerēsimies, ka ne tik sen atpakaļ darbaspēka trūkums bija izaicinājums lielai daļai uzņēmumu. Jau aprīlī aptaujas rādīja, ka gan ražojošo uzņēmumu, gan pakalpojumu sniedzēju plāni palielināt darbinieku skaitu ir atgriezušies pirms krīzes līmenī. Turpmākajos mēnešos tie, visdrīzāk, tikai augs un pakāpeniski atgriezīsies arī darbaspēka trūkums. Pamazām aug arī NVA reģistrēto aktuālo vakanču skaits.
Skats uz darba tirgu šobrīd izskatās optimistiskāks nekā pirms pāris mēnešiem. NVA dati par reģistrēto bezdarbu norāda uz bezdarba līmeņa mazināšanos gan aprīlī, gan maijā, un sezonāliem faktoriem piepalīdzot, bezdarbam vasarā vajadzētu sarukt tālāk. Gaidāms, ka bezdarba līmenis šogad būs zem 8%.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
