Neskatoties uz joprojām diezgan strauju vidējās algas kāpumu un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pērn auga vien par 2.4% (salīdzināmās cenās), kas ir gandrīz uz pusi lēnāk nekā gadu iepriekš. Sabremzēšanās pamatā galvenokārt bija vājāks sniegums pārtikas produktu un dzērienu tirdzniecībā, bet lēnāk auga arī autodegvielas tirdzniecības apjomi. Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība turpināja rādīt labu sniegumu, pārdošanas apjomu pieaugumam pat nedaudz paātrinoties.
Pārdošanas apjomu pieaugumu pārtikas un dzērienu veikalos, visticamāk, ierobežoja biežāka ēšana ārpus mājas un apgrozījuma samazināšanās pierobežas alkoholisko dzērienu tirgotavās. Alkohola akcīzes nodokļa samazināšana Igaunijā, izskatās, ir piebremzējusi alkohola “tūrismu” uz Latviju.
Nepārtikas preču grupā galvenie izaugsmes veidotāji bija mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur, visticamāk, liela nozīme bija 2018. gada otrajā pusē atvērtajam IKEA veikalam, un iepirkšanās Latvijā reģistrētos interneta veikalos. Pie izaugsmes atgriezās apģērbu un apavu kā arī kultūrai un atpūtai paredzēto preču pārdošana. Straujāk auga informāciju un komunikāciju iekārtu mazumtirdzniecība.
Mazumtirdzniecības uzņēmumi aptaujās joprojām prognozē mērenu darbības aktivitātes pieaugumu nākamo trīs mēnešu laikā. Tāds, visticamāk, tas arī saglabāsies visa gada garumā. Iedzīvotāju noskaņojuma aptaujas rāda, ka mājsaimniecību vērtējums par savu finansiālo labklājību nedaudz uzlabojas un plānos iegādāties vai labiekārtot mājokli ir vērojams piesardzīgs pieaugums. Tas varētu labvēlīgi ietekmēt nepārtikas preču pārdošanas apjomus.
Mazumtirgotāju lielākie izaicinājumi arī šogad būs iedzīvotāju, tas ir pircēju, skaita samazināšanās un augošās darbaspēka izmaksas. Arī pircēju paradumu maiņa un e-komercija ir nozīmīgi izaicinājumi un tai pat laikā arī iespējas. Starptautiskie novērtējumi rāda, ka e-komercijas attīstība pie mums notiek diezgan lēni. Lai gan pārdošanas apjomi Latvijas interneta veikalos pērn strauji palielinājās, tie joprojām veido vien aptuveni 3% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji aizvien aktīvāk iepērkas ārvalstu interneta veikalos.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
