Pēc ļoti vārga snieguma pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos divos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē patīkami pārsteidza, martā uzrādot straujāko pieaugumu pēdējo deviņu mēnešu laikā. Neskatoties uz bažām par tirdzniecības konfliktiem un vājāku izaugsmi pasaulē, kā arī iekšējiem ierobežojumiem, no Latvijas eksportēto preču vērtība martā palielinājās par 12%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Eksporta vērtība pieauga lielākajā daļā preču grupu. Lielāko devumu eksporta izaugsmē – vairāk nekā trešo daļu – sniedza graudaugu eksports, kura kāpumu papildus veicināja pērnā marta vājais sniegums (t.i. zemāka bāze). Lielākais negatīvais efekts no pērnā gada mazās ražas eksportā jau ir parādījies pērn un šī gada sākumā, bet arī turpmāk atsevišķos mēnešos līdz pat jaunajai ražai vēl, iespējams, mīnusus redzēsim. Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā atgriezās pieaugums metālu un to izstrādājumu preču grupā. Kopējo eksporta pieaugumu joprojām pozitīvi ietekmēja arī koks un tā izstrādājumi. Tomēr šīs preču grupas pienesums bija mazākais pēdējā gada laikā. Gaidāms, ka tas pamazām saruks arī turpmākajos mēnešos. Uzņēmumu aptauju dati liecina, ka eksporta pasūtījumi šajā preču grupā sarūk. Arī apstrādes rūpniecības statistika norāda uz lēnāku pieaugumu kokrūpniecības izlaidē.

Martā pie kāpuma atgriezās preču importa vērtība, augot par straujiem 11.2%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Tas ir pēdējo četru mēnešu lielākais pieaugums. Tomēr gandrīz visu pieaugumu veidoja viena preču kategorija – Latvijas vadošās aviosabiedrības floti papildināja divas jaunas lidmašīnas. Pārējo preču imports pieauga vien par aptuveni 1%.

Gaidāms, ka turpmākajos mēnešos gan eksporta, gan importa kāpums atkal palēnināsies. To noteiks gan lēnāka izaugsme un pieprasījuma puses ierobežojumi (darbaspēka trūkums un augstā ražošanas jaudu noslodze) tepat Latvijā, gan arī ārējo apstākļu pasliktināšanās. Starptautiskās tirdzniecības plūsmas pasaulē sarūk, un arī aptauju dati par apstrādes rūpniecības attīstību pasaulei tuvākajiem mēnešiem norāda uz ļoti vārgu pieaugumu. Arī Latvijas apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu noskaņojums ir sācis pasliktināties līdz ar eksporta pasūtījumu pieauguma apstāšanos. Nenoteiktība un bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos pēdējās dienās ir pieaugušas, jo gaidītās ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās vietā ir nācis konflikta saasinājums. ASV ir atkal paaugstinājusi importa tarifus Ķīnai, uz ko Ķīna noteikti atbildēs.

Agnese Buceniece, Swedbank galvenā ekonomista Latvijā v.i.