Janvārī preču eksporta sniegums pārsteidza ar negaidītu 18.1% lēcienu eiro izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri. Visbūtiskāko devumu pieaugumā nodrošināja turboreaktīvo dzinēju, turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu preču grupas eksports uz ASV. Ja šo efektu, kas, visticamāk, ir izņēmums (līdzīgus apjomus gan redzējām arī pērn septembrī), izņemam ārā, tad eksporta kāpums bija aptuveni 13%. Arī tas ir straujš kāpums. Būtiski, ka tas nav atkarīgs no kādas konkrētas preču grupas. Pieaugums bija vērojams gandrīz visās lielākajās eksporta preču grupās – metālos un to izstrādājumos, mehānismos un iekārtās, pārtikā un dzērienos, kā arī kokā un tā izstrādājumos.
Lai gan eksportā gads ir iesācies ar augstu lēcienu, tik augstu latiņu noturēt visa gada garumā diemžēl neizdosies. Palīdzēs joprojām augošais ārējais pieprasījums, ņemot vērā joprojām noturīgo ekonomikas izaugsmi mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr pamazām izaugsmes temps sāks mazināties, tātad pieprasījums pēc mūsu precēm augs lēnāk. Arī pašiem eksportētājiem kļūs arvien sarežģītāk kāpināt apjomus, jo pie pašreizējā investīciju līmeņa ekonomikā arvien aktuālāki būs ražošanas jaudu ierobežojumi un darbaspēka pieejamība. Līdz ar to šogad kopumā gaidāms, ka eksporta pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn.
Ar ASV paziņojumu par tarifu piemērošanu tērauda un alumīnija importam pasaulē atkal ir uzvirmojušas protekcionisma vēsmas, kas draud mazināt globālās tirdzniecības apjomus. Ņemot vērā, ka Latvija ir maza atvērta ekonomika (eksports veido aptuveni 60% no iekšzemes kopprodukta), šo risku īstenošanās nelabvēlīgi ietekmētu arī mūsu eksportētājus un attiecīgi arī ekonomikas izaugsmi. Pagaidām vēl nav skaidrs, kā uz ASV izaicinājumu atbildēs citas valstis un kāda varētu būt ietekme uz pasaules un arī Latvijas ārējo tirdzniecību.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste