Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka algu kāpums pērn turpinājās, bet bija lēnāks nekā gadu iepriekš. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 7.5%. Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro. Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam. Attiecīgi strādājošo iedzīvotāju neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 8.7%.
Būtisks iemesls tam, ka vidējās algas pieaugums pērn bija lēnāks nekā 2021. gadā, ir pandēmijas ietekmes mazināšanās. Pirmkārt, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, būtiski samazinājās vidējā atalgojuma izaugsmes temps veselības aprūpes nozarē. 2021.gadā tieši šajā nozarē bija vērojams visstraujākais darba samaksas pieaugums (+28.3%), bet pērn tas bija vislēnākais – vien 2.5%. Turklāt gada pēdējā ceturksnī veselības aprūpe bija vienīgā nozare, kurā tika reģistrēts pat neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Otrkārt, darba tirgus struktūra ir normalizējusies. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas darba tirgū atgriežas tie, kas bija dīkstāvē. Tie lielākoties ir darbinieki nozarēs, kuru algas ir mazākas nekā valstī vidēji, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, tirdzniecībā, mākslas, atpūtas un kultūras jomās.
Algu pieaugumu pērn veicināja sarūkošais bezdarba līmenis un darbaspēka trūkums. Gada otrajā pusē pieauga arī inflācijas nozīme darba devēju lēmumos par algu pārskatīšanu. Ceturtajā ceturksnī algu kāpums paātrinājās līdz 8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Algas auga praktiski visās nozarēs. Daļa darba devēju bija spiesti algas pārskatīt agrāk, nekā plānots, daži ieviesa īslaicīgas piemaksas, lai palīdzētu darbiniekiem “pārziemot” apkures sezonu. Kopumā vēl visai labie uzņēmumu finanšu rezultāti gada nogalē ļāva izmaksāt dažādus bonusus darbiniekiem.
Šogad uzņēmumu finanšu situācija, visticamāk, vairs nebūs tik laba. Uzkrātās rezerves gan, domājams, vairumam palīdzēs tikt pāri biznesā klusākam periodam. Nenoteiktība ir augsta, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem vairs nav tik stabils, biznesa apjomus palielināt kļūst arvien grūtāk. Tāpēc tuvākajā laikā darba devēji lielākoties neplāno palielināt darbinieku skaitu. Tomēr situācija ekonomikā arī nav tik slikta, lai domātu par apjomīgu darbinieku atlaišanu. Nelielu pieaugumu bezdarbā gan, visticamāk, sagaidīsim, jo ir nozares un uzņēmumi, kuru biznesa apjomi ir krietni sarukuši vai kam tas vēl priekšā. Tai pat laikā darbaspēka pieejamību tas uzlabos vien nedaudz, un cīņa par labākajiem speciālistiem joprojām turpināsies. Gan darbaspēka trūkums komplektā ar augsto inflāciju, gan minimālās algas kāpums veicinās darba samaksas pieaugumu. Gaidām, ka vidējā alga šogad augs par aptuveni 8.5%. Gada pirmajā pusē algu kāpums joprojām zaudēs cīņā ar inflāciju, bet tas, visdrīzāk, izvirzīsies vadībā otrajā pusgadā.
Inflāciju pērn virzīja galvenokārt ārēji faktori – piegāžu ķēžu pārrāvumi un energoresursu un pārtikas izejvielu cenu kāpums. To loma šogad mazināsies. Inflācija atkāpsies un gada beigās prognozējam, ka tā būs ap 3%. Jārēķinās, ka, ja darbaspēka izmaksas aug straujāk par strādājošo produktivitāti, tad algu pieaugums var paaugstināt inflāciju jeb precīzāk aizkavēt tās atkāpšanos. Inflācijas lomu algu pārskatīšanas procesā svarīgi nepārvērtēt, jo tas var novest pie bīstama procesa – algu-cenu spirāles veidošanās. Tā vietā gan darbiniekiem, gan darba devējiem jādomā, kā celt darbinieku ražīgumu un tādējādi palīdzēt nopelnīt par savu darbu lielāku atalgojumu.
Agnese Buceniece, Swedbank Latvijā galvenā ekonomista v.i.
