Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada jūlijā mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi palielinājās par 3.9% gada izteiksmē (kalendāri izlīdzināti dati), uzrādot šogad straujāko kāpumu. Pārtikas preču pārdošanas apjomi ir atguvušies pēc krituma pērn un šī gada sākumā, un jūlijā gada griezumā pieauga par 4.6%. Nepārtikas preces, izņemot auto degvielu, kāpa par 6.2%, bet kopējo mazumtirdzniecības uzņēmumu sniegumu pasliktināja auto degvielas pārdošanas apjomi, kas samazinājās par 2.6%.
Šī gada pirmajā pusē iedzīvotāju mēneša vidējā neto darba samaksa jeb alga “uz rokas” palielinājās par turpat 7% gada izteiksmē, un Eiropas Komisijas aptaujas uzrādīja būtisku iedzīvotāju ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanos, kas veicināja mājsaimniecību patēriņa, tai skaitā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu kāpumu pirmajā pusgadā par 2.7%. Jūlija mazumtirdzniecības sniegums rāda, ka arī trešais ceturksnis ekonomikā ir iesācies uz pozitīvas nots. Iedzīvotāji biežāk veic mājokļa uzlabojumus, kā arī iegādājas preces atpūtai. Strauji aug mājsaimniecības piederumu, piemēram, elektropreču, krāsu, metālizstrādājumu un stikla, kā arī grīdsegu, tapešu un mēbeļu tirdzniecības apjomi. Iedzīvotāji vairāk tērē IT un komunikāciju tehnoloģiju iekārtām, kā arī sporta preču un spēļu iegādei. Strauji aug pārtikas preču un dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, kas, iespējams, liecina par to, ka daļa sabiedrības, ienākumiem augot, var atļauties un biežāk sāk izvēlēties kvalitatīvāku, varbūt pat bioloģiski audzētu pārtiku.
Pēc septiņu mēnešu pieauguma mājsaimniecību noskaņojums augustā nedaudz pasliktinājās, bet joprojām bija augstāks nekā gadu iepriekš. Tas liek domāt, ka mazumtirdzniecības sniegums arī nākamajos mēnešos būs labs. Noskaņojuma pasliktināšanos, iespējams, var skaidrot ar nepietiekami skaidrotu nodokļu reformas ietekmi. Gan šajā, gan arī nākamajā gadā mājsaimniecību patēriņu, tai skaitā mazumtirdzniecības preču iegādi, veicinās bezdarba samazināšanās un algu kāpums, kuru nodrošinās silstošais darba tirgus, kā arī nākamgad paredzētā darbaspēka nodokļu samazināšana un minimālās algas kāpums.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
