Trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bija negaidīti laba, taču apstrādes rūpniecības un eksporta sniegums pavājinājās. Septembrī preču eksporta vērtība pat piedzīvoja 1% kritumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri. Apstākļos, kad tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme sāk palēnināties, eksportu audzēt jau kļūst grūtāk. Pat tad, ja pieprasījums konkrētā preču grupā ir, akūtais darbaspēka trūkums ierobežo ražošanas un līdz ar to arī eksporta apjomus. Savukārt pieaugošās izmaksas var kļūt par izaicinājumu konkurētspējai.

Eksportu mīnusos septembrī galvenokārt nostūma rapsis, piena produkti, kā arī mašīnas un iekārtas. Visticamāk, arī nākamajos mēnešos redzēsim karstās un sausās vasaras iecirsto robu lauksaimniecības produkcijas, īpaši kviešu un rapša, eksporta apjomos. Savukārt mašīnu un iekārtu sadaļu šogad būtiski ietekmē turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksporta svārstības, kas, ļoti iespējams, ir saistītas ar airbaltic lidmašīnu nomaiņu nevis reālu ekonomisko aktivitāti. Septembrī šīs svārstības bija ar negatīvu zīmi.

Par spīti visiem izaicinājumiem septembris un šis gads kopumā ir padevies izcili labs kokrūpniekiem, kurus papildus motivē augstās produkcijas realizācijas cenas. Koka un tā izstrādājumu eksports eiro izteiksmē jau pusgadu aug straujāk par 17%. Ņemot vērā, ka uzstādītā latiņa jau ir ļoti augsta un gaidāms lēnāks cenu pieaugums, eksporta sniegumu uzlabot tik strauji būs arvien sarežģītāk.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste