Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēc necerēti labā snieguma martā šī gada aprīlī eksporta preču vērtība pieauga par nieka 1% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet importa vērtība bija tikai par 0.2% lielāka. Gan eksporta, gan importa apgrozījums samazinājās virknē preču grupu. Importu uz leju pavilka mašīnas, mehānismi un transporta līdzekļi, bet lielākais pieaugums bija naftas produktu importā, kas galvenokārt saistāms ar cenu pieaugumu. Savukārt eksporta izaugsmi visvairāk iegrožoja kritums kokā un tā izstrādājumos, mašīnās un mehānismos, kā arī transporta līdzekļos. Tieši šīs preču grupas, kā arī pārtika bija tās, kas eksportu visvairāk balstīja pirmajā ceturksnī. Aprīlī labi veicās metālu, pārtikas un ķīmisko produktu eksportētājiem.
Valstu griezumā eksporta kāpumu aprīlī visvairāk balstīja eksporta palielināšanās uz Turciju (2,2 reizes), Zviedriju (+21%) un ASV (+45%). Bet eksporta sniegumu aprīlī būtiski vājināja apgrozījuma samazināšanās uz Lietuvu (-7%) un Lielbritāniju (-14%). Pierima eksporta kāpums uz Krieviju, kas gada izteiksmē pirmajā ceturksnī palielinājās par nepilniem 50%, bet aprīlī – tikai par 2%. Izskatās, ka eksportu uz Lielbritāniju sāk ietekmēt ar Brexit referendumu saistītais mārciņas kritums un Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās, kā arī ar vēlēšanām saistītā nenoteiktība. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka britu premjerministres un “cietā Brexit” flagmaņa Terēzas Mejas vadītā partija ir zaudējusi vairākumu parlamentā, kas nozīmē, ka Brexit varētu būt “mīkstāks”, nekā iepriekš gaidīts. Tā varētu izrādīties laba ziņa Latvijas eksportētājiem, bet saistībā ar Brexit joprojām ir pārāk daudz nezināmo.
Eksports bija nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinulis pirmajā ceturksnī, bet otrā ceturkšņa sākums eksportam ir padevies vārgs. Secinājumus gan izdarīt vēl ir pāragri, jo aprīļa dati, visdrīzāk, uzrāda svārstības, piemēram, saistībā ar kravu izsūtīšanas laikiem, nevis tendenci. Šogad Lieldienu brīvdienas iekrita aprīlī (pērn martā), līdz ar to šajā aprīlī bija mazāk darba dienu (martā vairāk) nekā pērn, kas, iespējams, marta ciparus uzspodrināja, bet aprīļa vērtības aizēnoja. Arī apstrādes rūpniecības dati liecina, ka eksporta vājums varētu būt pārejošs. Produkcijas apjomi aprīlī pieauga par 6.2% gada izteiksmē. Ekonomikas izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs kopumā ir noturīga, un otrais ceturksnis ir iesācies ļoti labi. Protams, tādus izaugsmes tempus, kā redzējām pirmajā ceturksnī, eksportētājiem uzturēt, visdrīzāk, neizdosies, par to liecina arī aprīlis, bet kāpums turpināsies. Arī importā līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos un ES fondu projektu īstenošanu gaidāms kāpums.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
