Apstrādes rūpniecības uzrāviens, kuru redzējām pērn 4. ceturksnī un kas turpinās arī šogad, atspoguļojas eksporta sniegumā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada janvārī eksporta vērtība bija par 13.3% augstāka nekā gadu iepriekš. Lielāko devumu kopējā izaugsmē nodrošināja koka un tā izstrādājumu, metāla un metālizstrādājumu, kā arī pārtikas un satiksmes līdzekļu eksports. Šajās nozarēs ir vērojams arī lielākais apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums.
Pamazām atsāk augt arī cenas, ko veicina izejvielu cenu pieaugums pasaulē. Šī gada janvārī pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma ir atsākušas augt ražotāju cenas eksportētajai produkcijai (+0.8% gada griezumā).
Importa vērtība šī gada janvārī, salīdzinot ar pērno janvāri, ir palielinājusies par 18.5%. Minerālproduktu importa vērtība joprojām turpina samazināties, bet straujo kopējā importa vērtības kāpumu nodrošina ķīmiskā rūpniecība, pārtika, satiksmes līdzekļi, kā arī metāli un to izstrādājumi. Pēdējos pāris mēnešus ir vērojama tendence, ka pēc aptuveni gada pārtraukuma gada griezumā pieaug mehānismu un mehānisko ierīču (+13% janvārī), kā arī elektroierīču un elektroiekārtu imports (+7% decembrī). Tas varētu nozīmēt, ka Latvijā palēnām atjaunojas investīciju aktivitāte. Raitāka Eiropas Savienības fondu projektu realizēšana šogad pavilks uz augšu investīciju preču importu.
Latvijas lielākajos eksporta tirgos izaugsme ir noturīga un pieprasījums turpina palielināties, un arī patērētāju noskaņojums ir labs. Tas šogad var palīdzēt audzēt eksporta apjomus. Arī eksporta cenas ir atsākušas augt un izskatās, ka eksporta cenu deflācija ir aiz muguras. Augstākas cenas mūsu eksportētājiem sola lielākus ieņēmumus. Tomēr riski saglabājas. Eiropā gaidāmās vēlēšanas var iedragāt patērētāju noskaņojumu Latvijas lielākajos eksporta galamērķos. Arī protekcionisma draudi, kas var ierobežot eksporta izaugsmes tempus, nekur nav pazuduši. Tāpēc joprojām, lai nodrošinātu eksporta kāpumu, uzņēmumiem ir jākoncentrējas uz ražīgumu un konkurētspējas celšanu, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
