Augstais cenu līmenis un procentu likmju kāpums pērn vājināja Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas un tādējādi arī ārējo pieprasījumu, ar ko sastopas mūsu eksportētāji. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība pagājušā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos samazinājās par 11.4% jeb 2.24 miljardiem eiro, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Gada sākumā eksportā vēl redzējām plusus, bet, pieprasījumam vājinoties, jau pavasarī iezagās mīnusi, un novembrī preču eksporta vērtība bija par 18.9% mazāka nekā gadu iepriekš. Saruka gan eksportētās produkcijas apjomi, gan arī tās cena. Saskaņā ar CSP datiem ražotāju cenas eksportētajai apstrādes rūpniecības produkcijai 11 mēnešos bija par nepilnu procentu zemākas, savukārt gada laikā, cenām turpinot sarukt, novembrī kritums gada griezumā sasniedza 5.4%.
Būtiskākais samazinājums pērn 11 mēnešos bija vērojams minerālproduktu (-44.4%) un koksnes un tās produktu (-22.6%) eksporta ieņēmumos. Minerālproduktu eksportā (8% no kopējā preču eksporta) kritumu būtiski ietekmēja energoresursu cenu samazināšanās un gada beigās arī dabasgāzes eksporta kritums uz Somiju, kuru ietekmē infrastruktūras bojājumi. Savukārt koksnes eksportā, kas pērn veidoja aptuveni 15% no kopējā preču eksporta, robu iegrieza gan pieprasījuma vājināšanās, gan arī salīdzinājumā ar konkurentiem dārgāki izejmateriāli, kas atsevišķos segmentos apgrūtināja konkurētspēju. Kokapstrādes uzņēmumu īpatsvars, kas norāda uz nepietiekamu pieprasījumu kā biznesu ierobežojošu faktoru, pērn bija augstākais kopš 2009. gada. Eksporta pasūtījumu apjoms saglabājās vājš arī gada beigās. Pērn kritums bija vērojams arī tādās preču eksporta grupās kā metāli, ķīmiskās rūpniecības produkcija, plastmasas izstrādājumi, papīra izstrādājumi, būvmateriāli un mēbeles.
Transportlīdzekļu, pārtikas, tekstila un optisko līdzekļu eksportētājiem 2023. gads bijis veiksmīgāks – 11 mēnešos reģistrēts ieņēmumu pieaugums. Pārtikas un augu valsts eksportā, kas ir lielākā eksporta sadaļa (22% no kopējās preču eksporta vērtības), kāpumu visvairāk veicināja dzērienu eksports, kas tradicionāli galvenokārt atspoguļo ārpus Latvijas ražotu dzērienu reeksportu. Nepilni 60% no dzērieniem pērn tikuši eksportēti uz Krieviju. Tai pat laikā, piemēram, graudaugu eksports samazinājās sliktākas ražas un zemāku cenu ietekmē.
Importa vērtība pērn 11 mēnešos samazinājās par 11.7%, bet novembrī kritums bija 14.3% salīdzinājumā ar iepriekšējos gadu. Līdzīgi kā eksportā arī importā kritums ir gan apjomos, gan cenās. Viennozīmīgi visbūtiskākais samazinājums importa vērtībā lielākoties zemāku cenu ietekmē ir reģistrēts minerālproduktu grupā, kur ietilpst energoresursi.
Tirdzniecības partnervalstu ekonomikas joprojām stagnē vai pat piedzīvo recesiju un apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem joprojām ir lielākoties pesimistisks, bez būtiskiem uzlabojumiem pēdējo mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka eksporta sniegums arī šī gada sākumā būs visai drūms un uz noturīgāku izaugsmes atgriešanos varam cerēt otrajā pusgadā. Daudzviet reģionā iedzīvotāju pirktspēja ir sākusi atgūties, bet iespējamā darba tirgus vājināšanās un augstās procentu likmes liek bažīties par nākotnes pieprasījumu – gan attiecībā uz patēriņa, gan investīciju precēm. Gaidāms, ka mūsu tirdzniecības partneru centrālās bankas procentu likmes sāks mazināt pavasarī/vasaras sākumā. Zemākas procentu likmes palīdzēs pieprasījumam uzsākt atkopšanās ceļu. Eksporta ieņēmumi, visticamāk, sāks ieskrieties gada otrajā pusē, bet jaudīgāka izaugsme gaidāma 2025. gadā.
Jārēķinās, ka pasaules un arī Latvijas uzņēmumu piegādes ķēdes, izejmateriālu un transportēšanas izmaksas nākotnē arvien biežāk var satricināt ģeopolitiskie saspīlējumi un klimata pārmaiņu ietekmē novērojamie ekstremālie laikapstākļi. Šobrīd, piemēram, redzam, ka uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā, ko veicinājis Izraēlas un Hamās karš, sadārdzina transportēšanas izmaksas un paildzina preču piegādes. Apdraudējuma dēļ kuģi arvien biežāk izvēlas mērot garāku ceļu apkārt Āfrikas kontinentam, nevis izmantot Suecas kanālu.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
