Krievijas iebrukums Ukrainā ir sašūpojis globālo tirdzniecību, ceļot cenas un mainot preču plūsmu ģeogrāfiju. To redzam arī datos par Latvijas ārējo tirdzniecību. Vairākas durvis ir aizvērušās, bet atveras arī jaunas – process gan ir lēnīgs. Lielākie izaicinājumi šobrīd ir nenoteiktība, jaunu partneru meklējumi, augstās izmaksas, kā arī apgrozāmo līdzekļu pietiekamība. Savukārt pieprasījums pagaidām vēl noturas. Tomēr gaidāms, ka tas savārgs gada otrajā pusē, ekonomikas izaugsmei bremzējoties mūsu tirdzniecības partnervalstīs.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksports eiro izteiksmē aprīlī palielinājās par 30.2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt importa vērtība auga par 42.5%. Gan eksporta, gan importa apgrozījumā lielu lomu straujajos pieauguma tempos turpināja spēlēt cenu kāpums.
Eksporta vērtību eiro izteiksmē visbūtiskāk palīdzēja celt koksne un tās produkti. Pieprasījums pēc kokmateriāliem, tai skaitā kurināmās koksnes šobrīd ir spēcīgs. Jārisina tikai izejmateriālu pieejamības jautājums. Aprīlī gan vēl koksnes importu no Krievijas un Baltkrievijas turpinājām audzēt, bet vairāk materiāla nāca arī no Igaunijas un Skandināvijas valstīm. Attiecībā uz Baltkrieviju uzņēmumi droši vien centās iepirkt vairāk līdz vasarai, kad stājās spēkā sankcijas, kas šos apjomus ierobežos.
Eksporta pusē nozīmīgs kāpums augsto cenu dēļ bija arī minerālo produktu sadaļā. Tur visbūtiskāk izcēlās ogļūdeņražu reeksports, visticamāk, reģiona valstīm izņemot savus dabasgāzes krājumus no Inčukalna krātuves. Strauji auga arī graudaugu, piena produktu un taukvielu eksports, kā arī kopējo eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja biodīzeļa eksports.
Savukārt importa vērtību eiro izteiksmē visbūtiskāk cēla minerālo produktu imports. Gluži kā eksportā arī importā būtiska nozīme straujajā kāpumā bija augstajai energoresursu cenai. Šajā kategorijā atkal ar lielāko eksporta vērtības pieaugumu izcēlās ogļūdeņraži, un tieši to imports no Lietuvas. Tas droši vien galvenokārt skaidrojams ar Latvenergo iegādāto sašķidrinātās gāzes kravu, kas ienāca caur Klaipēdas termināli. Aprīlī joprojām importā vērojams ogļūdeņražu importa kāpums no Krievijas.
Importu aprīlī palielināja arī lidmašīnu iegāde. Mazāki pieaugumi eiro izteiksmē bija vērojami arī, piemēram, koksnes, elektrisko iekārtu, graudaugu, jauktu ķīmisko produktu, tai skaitā biodīzeļa, taukvielu un mēslojuma līdzekļu importā. Mēslojuma līdzekļu imports no Krievijas un Baltkrievijas, kas bija vieni no lielākajiem Latvijas piegādātājiem, ir būtiski samazinājies, bet nav izzudis, it īpaši no Krievijas. Iztrūkumu aprīlī kompensējām ar lielāku importu no citām Eiropas Savienības valstīm.
Datos redzam, ka samazinās dzelzs un tērauda imports no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Lielākas piegādes no tādām valstīm kā Turcija, Indija, Vācija, Dānija un Polija aprīlī vēl nespēja kompensēt dzelzs un tērauda iztrūkumu.
Pavasarī no Latvijas eksportētie rūpnieciskie ražojumi bija par aptuveni 22% dārgāki nekā gadu iepriekš. Arī importa pusē cenu pieaugums ir bijis līdzīgs. Lai gan apgrozījumu visvairāk cēla tieši cenu kāpums, labs pieaugums gan eksportā, gan importā bija vērojams arī fiziskajos apjomos.
Fizisko apjomu kāpumu importā veicināja gan tādi atsevišķi faktori kā lidmašīnu un liela apjoma sašķidrinātās gāzes kravas iegāde, gan arī joprojām noturīgais mājsaimniecību patēriņš.
Kāpums fiziskajos eksporta apjomos rāda, ka ārējais pieprasījums vēl saglabājas gana spēcīgs. Ražotāji turpina pildīt iepriekš saņemtos eksporta pasūtījumus, bet bieži vien tas aizņem vairāk laika nekā iepriekš, jo ilgāk jāgaida uz materiālu piegādēm. Eksporta pasūtījumu līmenis joprojām saglabājas labs, bet aprīļa aptaujas rādīja, ka uzņēmumi bija piesardzīgi par nākotni un sagaidīja nelielu kritumu jaunajos eksporta pasūtījumos. Atsevišķos gadījumos gan ir signāli par eksporta pasūtījumu kāpumu, piemēram, būvmateriāliem, gatavajiem metālizstrādājumiem, elektroiekārtām un koksnei. Reģionā šobrīd mazinās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumu loma, jo šo uzņēmumu darbība vai piegādes ceļi ir ierobežoti. Tas rada iespējas mūsu uzņēmumiem stāties vietā ar savu produkciju. Tirgus šobrīd ir ļoti kustīgs, un eksportētājiem jāspēj ātri reaģēt, lai nepalaistu garām jaunas eksporta iespējas un izdevīgākus piegāžu avotus. Izejmateriālu un ražošanas komponenšu cenas joprojām ir augstas, bet tās vismaz ir sākušas stabilizēties vai pat nedaudz atkāpušās no rekordiem. Tas ražotājiem un eksportētājiem kaut nedaudz mazina nenoteiktību laikā, kad iepriekš ierastā cenu fiksēšana, šķiet, ir kļuvusi par mazāk ierastu praksi. Piegāžu ķēžu pielāgošana vēl aizvien notiek.
Agnese Buceniece, Swedbank galvenā ekonomista v.i.
