Ekonomika turpināja spēji augt arī pērnā gada nogalē, bet, kā jau gaidījām, izaugsmes temps mazliet nolaida tvaiku. Neskatoties uz to, IKP kāpums ceturtajā ceturksnī par 4.2% gada griezumā ir otrs straujākais pēdējo piecu gadu laikā. Labāks bija vien aizvadītā gada trešais ceturksnis, kad tika sasniegts šī biznesa cikla izaugsmes straujākais temps, 5.8%. Pērnā gada nogales spēcīgo izaugsmi gan lielā mērā noteica bāzes efekti, jo ceturkšņa griezumā (pret trešo ceturksni) IKP auga vien par 0.3% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

Izaugsme joprojām bija plaša, un izskatās, ka pozitīvus izaugsmes tempus uzrādīja gandrīz visas nozares. Visstraujāk auga būvniecība (pievienotās vērtības kāpums par 21%). Pērn tās sniegumu sekmēja arī raitāka ES fondu projektu realizēšana. Saglabājoties noturīgam ārējam pieprasījumam un pieaugot iekšējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības apjomi oktobrī-novembrī bija par 7.5% lielāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi ceturtajā ceturksnī palielinājās par 5.2% gada izteiksmē, un atspoguļoja iedzīvotāju ieguldījumus mājokļa labiekārtošanā, atpūtas preču iegādē, kā arī alkohola tirdzniecības uzplaukumu pierobežā.

Spēcīga ekonomikas izaugsme turpināsies, bet, biznesa ciklam nobriestot, tā kļūs lēnāka. Ja pērn gadā kopumā IKP auga par 4.5%, tad šogad kāpums būs ap 4.2%. Gaidāms, ka arvien lielāku lomu spēlēs mājsaimniecību patēriņš un investīcijas. Silstošais darba tirgus kopā ar minimālās algas celšanu un darbaspēka nodokļu mazināšanu, uzlabos iedzīvotāju rocību un vēlmi tērēt. Savukārt ES fondi, augošais pieprasījums un jau augstā jaudu noslodze veicinās investīciju kāpumu. Eksports turpinās augt, bet tik straujus kāpuma tempus kā pērn atkārtot diez vai izdosies.

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste