Lai gan gads iesākās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, pieprasījums pēc darbaspēka turpināja augt, savukārt darbaspēka rezerves – sarukt. Bezdarba līmenis turas vairāk nekā 10 gadu zemākajā līmenī, un nodarbinātība turpina augt. Darbaspēka trūkums joprojām ir izaicinājums darba devējiem. Ir ne tikai grūtāk atrast darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstošu darbinieku, bet pieaug arī ar darbaspēku saistītās izmaksas. Jāiegulda vairāk apmācībās, jāceļ darba samaksa, piemēram, lai jaunu darbinieku pārvilinātu no konkurentiem vai arī lai noturētu esošu darbinieku, kā arī jādomā par citiem motivācijas pasākumiem, kas nereti nozīmē lielākas izmaksas. Biežāk dienas kārtībā parādās jautājums par darbinieku aizvietošanu, izskatot iespējas automatizēt darba procesus, bet arī tas nozīmē lielākas izmaksas, vismaz īstermiņā.

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, samazinājās par aptuveni 13 tūkstošiem. Savukārt bezdarba līmenis no 8.2% pērnā gada sākumā noslīdēja līdz 6.9% šī gada sākumā. Bezdarbnieku skaits saruka gan tāpēc, ka daļai cilvēku izdevās iekārtoties darbā, gan arī tāpēc, ka samazinājās iedzīvotāju skaits. Nodarbināto skaits pirmajā ceturksnī pieauga par 5.6 tūkstošiem. Strādājošo skaits samazinājās vecuma grupā no 25-34 gadiem, kas, iespējams, saistīts ar būtiski lēnāku būvniecības apjomu kāpumu. Šo kritumu gan vairāk nekā kompensēja kāpums citās vecuma grupās, īpaši 55-64 gadu vecuma grupā, kas saistīts ar pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu.

Nodarbinātības kāpums pēdējos ceturkšņos ir sācis palēnināties, un gaidāms, ka šīs tendences turpināsies arī turpmākajos ceturkšņos, ekonomikas izaugsmei nedaudz sabremzējoties un darba tirgum esot tuvu savai iespēju robežai. Darbaspēka trūkums joprojām būs augstu dienaskārtībā. Gaidāms, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet arī tas notiks lēnāk, gadā vidēji sasniedzot 6.7%.

Agnese Buceniece, Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja