Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī bija 7.3%. Tas ir par 0.8 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada sākumā, toties nedaudz pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa 7.1% rādītāju. Ceturkšņa laikā bezdarba pieaugumu veicināja ziemas mēnešiem raksturīgais zemais sezonālo darbu skaits, kā arī pandēmijas ietekme un COVID-19 sertifikāta prasība strādājošajiem. Darbaspēka trūkums, ko uz laiku saasināja sertifikāta prasība, kā arī augstie COVID-19 saslimstības rādītāji un attiecīgi rekordlielais slimības lapu skaits, veicināja algu kāpumu un, iespējams, palīdzēja darba tirgū iesaistīt ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.
CSP datos redzam, ka neaktīvo iedzīvotāju – tādi, kas nestrādā un aktīvi nemeklē darbu, – skaits ceturkšņa laikā samazinājās par teju 9 tūkstošiem. Nelielu daļu var skaidrot ar iedzīvotāju skaita kritumu, tomēr lielākā daļa, vai nu jau sāka strādāt vai arī sāka meklēt darbu. Tas ļāva ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pulkam šī gada pirmajos trīs mēnešos augt par 6.6 tūkstošiem. Arī nodarbināto skaits auga gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (+1.9%), gan nedaudz arī ar iepriekšējo ceturksni – visbūtiskāk to veicināja seniori un jaunieši. Pozitīva ziņa ir arī pieaugums pamatdarbā nostrādāto stundu skaitā.
Tādējādi darba tirgus situācija pirmajā ceturksnī drīzāk uzlabojās un spēlēja par labu darba ņēmējam. Tai pat laikā darba tirgus vēl nav atkopies no pandēmijas sekām – gan bezdarba, gan nodarbinātības, gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis atpaliek no 2019. gada rādītājiem. Laikā, kad pandēmijas riski Latvijā vismaz uz laiku ir atkāpušies, jaunus izaicinājumus ekonomikai met pandēmijas ierobežojumi Ķīnā, kā arī Krievijas karš Ukrainā un tā sekas. Tomēr vismaz pagaidām šo notikumu ietekme uz darba tirgu šķiet nebūtiska.
Nodarbinātības Valsts aģentūras dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits pārstāja augt jau februāra vidū un kopš tā laika līdz pat šim brīdim ir tikai samazinājies. Savukārt aģentūrā reģistrēto vakanču skaits pavasara laikā ir ievērojami audzis un pēc ilgāka pārtraukuma pietuvojies pirms pandēmijas līmenim. Protams, ka sezonālie faktori sāk arvien vairāk stutēt šos radītājus. Tāpat arī palīdz plašā pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un iedzīvotāju pieprasījums pēc dažādiem atpūtas un izklaides pasākumiem, kas nu ir kļuvuši daudz pieejamāki. Lai šos pakalpojumus nodrošinātu, nepieciešami darbinieki.
Tomēr gada otrā puse darba tirgum var izrādīties ne tik rožaina, un, iespējams, arī bezdarba līmeņa kāpums. Domājams, ka augstās cenas arvien vairāk sāks bremzēt iedzīvotāju tēriņus un uzņēmumu investīcijas, nelabvēlīgi ietekmējot pieprasījumu gan pēc precēm, gan pakalpojumiem. Sprunguļus ekonomikas ritenī liek arī nepieciešamība aizstāt sadarbības partnerus no karā iesaistītajām valstīm. No uzņēmumu aptaujām izriet, ka uzņēmumi kļūst piesardzīgāki attiecībā uz nodarbināto skaita palielināšanu. Tas šobrīd visvairāk vērojams būvniecībā un pakalpojumos.
Agnese Buceniece, Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
