Mazumtirdzniecības uzņēmumiem šis gads ir bijis veiksmīgāks par iepriekšējo, vismaz ja skatāmies uz pārdošanas rādītājiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šī gada 11 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums jeb ietirgoto preču vērtība ir augusi par 22% (kalendāri izlīdzināti dati). Straujo pieaugumu, protams, ka ir veicinājis cenu kāpums. Tomēr, neskatoties uz augsto inflāciju un iedzīvotāju pirktspējas kritumu, par nepilniem 5% auguši arī pārdošanas apjomi. Šādu sniegumu palīdzējis nodrošināt gan strādājošo skaita pieaugums, gan ienākumu kāpums, gan valsts atbalsts, arī pandēmijas laika uzkrājumi. Turklāt jāņem vērā arī pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas efekts, kas ļāvis atkal pieaugt cilvēku plūsmai un attiecīgi arī pirkumu apjomam tirdzniecības vietās.
Piemēram, šī gada novembrī pārdošanas apjomi bija par 10.7% lielāki nekā pirms gada. Pērn no oktobra beigām līdz novembra vidum varēja darboties tikai tie veikali, kas tirgoja pirmās nepieciešamības preces. Liela daļa nepārtikas veikalu tika uz laiku slēgti. Tāpēc nav pārsteigums, ka uz tāda fona šogad novembrī redzējām strauju pieaugumu pārdošanā, it īpaši tirdzniecības vietās, kas pārsvarā tirgo nepārtikas preces (+23.3% apjomiem).
Arī gada 11 mēnešos no pandēmijas ierobežojumu atcelšanas visvairāk ieguva nepārtikas preču tirgotāji, kuru pārdošanas apjomi 11 mēnešos palielinājās par 9.5%. Visstraujākais pieaugums bija vērojams sporta preču un spēļu, apģērbu un apavu, kā arī lietotu preču tirdzniecībā. Nozīmīgs pieaugums arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā, grāmatu, avīžu un kancelejas preču mazumtirdzniecībā un pulksteņu un juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecībā. Gads nebija veiksmīgs uzņēmumiem, kas tirgojas ārpus veikaliem, jo, pieprasījumam mazinoties, saruka pārdošanas apjomi. Kritums bija vērojams arī veikalos, kas pārsvarā tirgo dārza preces un zoo preces.
Auto degvielas pārdošanas apjomi šogad kopumā ir bijuši līdzīgā apmērā kā pērn. Pavasarī un vasarā bija vērojams kritums. Tad degvielas cenas bija visaugstākās, un attiecīgi vislielākā motivācija ierobežot degvielas patēriņu. Iespējams arī, ka daļa iedzīvotāju tuvākus atpūtas izbraucienus ar mašīnu, kas bija populārāki pandēmijas ierobežojumu laikā, šogad nomainīja uz tālāku ceļojumu ar lidmašīnu. Savukārt, piemēram, novembrī bija vērojams diezgan straujš degvielas pārdošanas apjomu kāpums.
Pārtiku šogad esam pirkuši vairāk. Veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtikas produktus, šī gada 11 mēnešos reģistrēts 1.4% pieaugums. Vasarā gan pārtiku pirka nedaudz mazāk. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka iedzīvotāji šogad, it īpaši gada siltajos mēnešos, biežāk ēda kafejnīcās un restorānos. Arī pēdējos mēnešos pārtikas veikalu pārdošanas apjomi nedaudz sarūk, it īpaši specializētajos pārtikas veikalos. Tas, visdrīzāk, norāda uz to, ka iedzīvotāji sāk taupīt. Pārtika ir viena no lielākajām izdevumu kategorijām ikvienai ģimenei. Dzīves dārdzības ietekmē iedzīvotāji pārskata savus pārtikas pirkšanas paradumus, pielāgojot iegādāto produktu grozu savām finansiālajām iespējām.
Kopumā mazumtirdzniecībā vēl izteikti neredzam, ka iedzīvotāji būtu būtiski ierobežojuši savu iepirkšanos veikalos. Lai gan pārdošanas apjomi ir atkāpušies no marta pīķa, novembrī tie bija gandrīz tādā pašā līmenī kā aprīlī. Pēdējā pusgada laikā pārdošanas apjomi sarūk pavisam nedaudz vai pat stāv uz vietas. Novembrī tos mazliet paskubināja dažādas “Melnās piektdienas” atlaižu kampaņas, kas šogad, šķiet, iesākās pat ātrāk un bija spēkā ilgāk nekā citus gadus.
Nākamo gadu sākot, inflācija joprojām turpinās deldēt iedzīvotāju pirktspēju un nomāks patēriņu. Turklāt, ja ziema turpināsies arī pēc decembra saliem, tad lielāks naudas apjoms būs jānovirza ar mājokli saistītu pakalpojumu rēķinu apmaksai. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības, mazināsies. Mazumtirdzniecībai apjomus audzēt būs grūti.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
