Ekonomika vēl arvien aug strauji. Šī gada pirmajā ceturksnī IKP palielinājās par 1.6% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, ja salīdzinām ar atbilstošo periodu pērn, tad izaugsme bija 4.2% (neizlīdzināti dati).

Tas viss, neskatoties uz diezgan pamatīgo (-27% reālā izteiksmē) kritumu finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas jau vairāk nekā gadu bremzē ekonomikas izaugsmi. Tas skaidrojams ar nerezidentu segmenta banku biznesa samazināšanos. Grūtības ir arī transporta un uzglabāšanas nozarei (-0.7% reālā izteiksmē), kam nedienas sagādā pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjomu kritums. Tas lielākoties saistāms ar kravu plūsmu samazināšanos no Krievijas. Tomēr visas pārējās nozares gada sākumā auga. Visjaudīgākais kāpums bija būvniecībā (+36%), ko būtiski veicināja pieaugums gan nedzīvojamo ēku, galvenokārt biroju, gan inženierbūvju celtniecībā, kur savu artavu deva ES fondi.

Tā kā nerezidentu noguldījumu mazināšanās bankās ir lēnāka, nekā gaidīts, proti, valsts institūciju paustais februārī un martā nav īstenojies, ļoti iespējams, ka ekonomikas izaugsme šogad pārsniegs Swedbank prognozētos 3%. Pasaules ekonomikas izaugsme un attiecīgi ārējais pieprasījums joprojām ir ļoti labs. Darba tirgus turpina silt un vecināt iekšējo pieprasījumu. Ekonomikas izaugsme ir sabalansēta. Tomēr riski nekur nav pazuduši. Tie galvenokārt ir ārēji. Piemēram, ģeopolitiskās situācijas saasināšanās, protekcionisms, Itālijas nespēja savest savu saimniecību kārtībā un populisma pieaugums var negatīvi ietekmēt pasaules ekonomikas izaugsmi un arī atvērto Latvijas ekonomiku.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste