Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū ceturtajā ceturksnī bija vērojams neliels uzlabojums. CSP dati rāda, ka bezdarba līmenis gada pēdējā ceturksnī saruka līdz 7.9% un bija par 0.5 procentpunktiem mazāks nekā trešajā ceturksnī. Pandēmijas gadā kopumā bezdarbs gan pieauga līdz pēdējo trīs gadu augstākajam līmenim un pēc CSP datiem gadā vidēji sasniedza 8.1%. Tomēr tas ievērojami atpalika no iepriekšējās krīzes augstumiem, kad redzējām 17-20%. Situācija šobrīd ir labāka, tādēļ ka valsts atbalsts uzņēmumiem un strādājošajiem mīkstina ierobežojumu triecienu gan ekonomikas aktivitātei kopumā, gan arī darba tirgum.
Neskatoties uz bezdarba līmeņa kritumu ceturtajā ceturksnī, situācija darba tirgū pēdējā laikā kļūst saspīlētāka. Reģistrētajā bezdarbnieku skaitā kritums apstājās novembrī pēc tam, kad tika ieviesti stingrāki vīrusa ierobežošanas pasākumi. Neskatoties uz to, ka kopš decembra sākuma jau vairāk nekā 50 tūkstoši strādājošo ir saņēmuši dīkstāves pabalstu un/vai algu subsīdiju, bezdarbnieku rindas turpina augt, un nu jau vairs ar sezonas darbu noslēgšanos vien šo kāpumu izskaidrot nevar. Ilgstošie ekonomikas aktivitātes ierobežojumi liek vairāk darba devējiem izšķirties par biznesa sašaurināšanu/ slēgšanu un darbinieku atlaišanu.
Ceturtajā ceturksnī nodarbināto skaits turpināja sarukt un bija par 3% jeb aptuveni septiņiem tūkstošiem mazāks nekā gadu iepriekš. Strādājošo rindas, visticamāk, ir kļuvušas plānākas arī šī gada pirmajos mēnešos. NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits janvārī turpināja sarukt, attiecīgi darbu atrast kļuva grūtāk. Turklāt uzņēmumi, it īpaši pakalpojumu un būvniecības nozarēs, aptaujās ir piesardzīgi par jaunu darbinieku pieņemšanu arī tuvāko mēnešu laikā. Gada nogalē nedaudz pieauga to cilvēku skaits, kas darba tirgu ir pametuši, bet tas galvenokārt saistīts ar iešanu pensijā vai mācībām. Labā ziņa ir, ka pagaidām iedzīvotāju skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, nav būtiski audzis.
Šobrīd bezdarbnieku vidū visvairāk jeb trešā daļa cilvēku bez darba ir 6-11 mēnešus. Šiem cilvēkiem bezdarbnieku pabalsts/ bezdarbnieku palīdzības pabalsts iet uz beigām. Turklāt pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos tā apmērs ir diezgan mazs. Ņemot vērā lēno vakcinācijas procesu, ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem mums būs jāsadzīvo vēl kādu laiku. Tāpēc ir jādomā par atbalsta paplašināšanu bezdarbniekiem, kam ierobežojumu māktajā ekonomikā nav iespēju atrast darbu.
Darba tirgus rādītāji pirmajā ceturksnī pasliktināsies, un bezdarbs pietuvosies vai pat pārsniegs pirmā viļņa līmeni. Otrajā ceturksnī sezonālo darbu pieplūdums labvēlīgi ietekmēs darba tirgu. Ja vakcinācijas plānu izdosies īstenot, ekonomikas atkopšanās kļūs straujāka gada otrajā pusē. Tad arī gaidāma darba tirgus situācijas uzlabošanās. Kopumā bezdarba līmenis šogad vidēji būs nedaudz virs 8%.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
