Spītējot nelielam kritumam ekonomikā, darba tirgus pērn saglabājās diezgan spēcīgs. To raksturoja zems bezdarbs un diezgan stabila nodarbinātība. CSP dati rāda, ka bezdarba līmenis pērn bija 6,5%. Tas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, un salīdzinājumam – pēdējo 10 gadu laikā bezdarbs Latvijā vidēji ir bijis augstāks nekā pērn, proti, 8,5%.
Tomēr ekonomikas vārgums gada laikā arvien vairāk atspoguļojās arī darba tirgus statistikā – gan bezdarba kāpumā, gan nodarbināto skaita kritumā. Ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis pieauga līdz 6,8%, decembrī sasniedzot 7,1%. Ierastā sezonālo darbu skaita samazināšanās rudens un ziemas mēnešos izskaidroja vien aptuveni ceturto daļu no bezdarba kāpuma gada nogalē. Savukārt nodarbināto skaits gadā kopumā saruka par 2 tūkstošiem jeb 0,2%, bet ceturtajā ceturksnī tas bija par 1,4% zemāks nekā gadu iepriekš. Nodarbinātības Valsts aģentūras dati uzrādīja kritumu reģistrētajās vakancēs gada otrajā pusē. Brīvo vakanču skaits decembrī bija ne tikai zemāks kā 2022. gadā, bet arī – 2021. gadā. Darba tirgus atslābumu var vērot arī aptauju datos. Eiropas Komisijas dati liecina, ka darbaspēka trūkums mazinās. Ja gada sākumā tas bija aktuāls izaicinājums aptuveni 20% Latvijas uzņēmumu, tad gada beigās tie bija 16%. Uzņēmumu plāni par strādājošo skaita izmaiņām pērn lielākoties ir bijuši ar pavisam nelielu tendenci par labu darbinieku skaita mazināšanai. To galvenokārt noteica pesimisms ražojošajās nozarēs, kamēr mazumtirgotāji un citu pakalpojumu sniedzēji bija mazliet optimistiskāki par darba kolektīva paplašināšanu.
Atšķirīgie nozaru noskaņojumi parādās nodarbināto skaita pārmaiņās. Saskaņā ar CSP datiem, nodarbināto skaits pērn visbūtiskāk samazinājās tirdzniecībā (-11,9 tūkst.), kas ir lielākais darba devējs Latvijā, kā arī valsts pārvaldē (-5,3 tūkst.). Šīs nozares kopā nodarbināja vairāk nekā piekto daļu strādājošo. Pēc nodarbināto skaita otrajā lielākajā nozarē – apstrādes rūpniecībā, neskatoties uz ražošanas apjomu kritumu, strādājošo skaits saruka vien nedaudz (-2,7 tūkst.). Kritumu palīdzēja ierobežot spēcīgs pirmais ceturksnis. Arī praktiski visās citās ražojošajās nozarēs nodarbināto skaits saruka. Savukārt visnozīmīgākais kāpums tika reģistrēts transporta un loģistikas nozarē (+7,3 tūkst.) un veselības aprūpē (+4,8 tūkst.). Strādājošo skaits nedaudz palielinājās arī dažās citās pakalpojumu nozarēs.
Darba tirgus rādītājus ietekmē ne tikai ekonomiskā aktivitāte, bet arī demogrāfiskās norises. Pēc īslaicīga kāpuma 2022. gadā Ukrainas bēgļu ietekmē, iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem atkal atsācis sarukt. Pērn tas samazinājās par 0,6% jeb 8,3 tūkstošiem. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences turpina uzturēt zināmu spriedzi darba tirgū un ierobežo bezdarba kāpumu ekonomikai grūtākos laikos. Turklāt daudzviet Eiropā, zināmā mērā arī pie mums, vērojama kvalificēta darbaspēka pieturēšana, bažījoties, ka vēlāk, kad atjaunosies pieprasījums, darba rokas būs grūti atrast. Ņemot vērā šos faktorus un prognozes par ekonomikas izaugsmes atgriešanos šogad, sagaidām, ka bezdarba kāpums saglabāsies neliels un drīz apstāsies. Piesardzīgu optimismu rada arī darba devēju nodarbinātības gaidas, kas janvārī ir šķietami uzlabojušās, pateicoties pakalpojumu nozarēm. Ņemot vērā provizoriskos datus par faktisko un reģistrēto bezdarbu, prognozējam, ka faktiskais bezdarba līmenis gada sākumā saglabāsies ap 7%. Tas stabilizēsies pavasarī un lēnām saruks gada otrajā pusē. Gadā vidēji bezdarba līmenis būs ap 6,6-6,7%, bet gada beigās ap 6,3%. Savukārt nodarbināto skaits šogad kopumā saglabāsies teju nemainīgs.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
