Pēdējo mēnešu laikā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir nedaudz stabilizējušies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nozares izlaide nav būtiski mainījusies (+0.2%, sezonāli izlīdzināti dati). Šajā līmenī nozare turas jau aptuveni četrus mēnešus, kas var likt domāt, ka, iespējams, zemākais punkts nozarē ir jau tuvu. Tomēr citi rādītāji vēl neziņo par nozīmīgiem uzlabojumiem, tāpēc lielam optimismam pagaidām nav pamata. Pēdējo 12 mēnešu laikā ražošanas apjomi ir sarukuši par 3.9% (sezonāli izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Izlaide no sava pērn aprīlī sasniegtā pīķa atpaliek nepilnus 9%.
Aptuveni puse apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptaujās norāda, ka nepietiekams pieprasījums būtiski ierobežo biznesa attīstību. Pēdējās desmitgades laikā neesam redzējuši tik drūmu skatījumu uz pieprasījumu. Uzņēmumi ziņo, ka jaunu pasūtījumu apjoms pēdējo mēnešu laikā ir sarucis, un arī tuvākajā nākotnē viņi negaida būtisku uzlabojumu. Pieprasījums ir vājš gan vietējā tirgū, gan arī eksporta tirgos. Abos oktobrī vērojams līdzvērtīgs apgrozījuma kritums. Situācija vietējā tirgū gan, visticamāk, uzlabosies ātrāk, ņemot vērā mājsaimniecību pirktspējas atgūšanos un ES fondu investīcijas būvniecībā. Tas radīs pieprasījumu arī pēc apstrādes rūpniecības produkcijas.
No top 4 lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm kritums oktobrī turpinājās trijās, proti, kokapstrādē (-3.6%, salīdzinot ar 2022.gada oktobrī), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-8.4%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (-9.9%). Būtiski kopējo apstrādes rūpniecības sniegumu ietekmēja arī kritums mēbeļu ražošanā (-25.2%). Šie ražojumi lielākoties ir saistīti ar būvniecību un mājokļa uzlabojumiem. Latvijā būvniecības apjomi aug, bet ne visos segmentos izaugsmi var raksturot kā strauju. Turklāt iedzīvotāju vēlme un iespējas ieguldīt mājoklī ir mazinājušās, un iedzīvotāji ir mazāk naski uz mājokļu labiekārtošanu. Ražotājiem nepalīdz arī būvniecības un mājokļu investīciju lejupslīde Skandināvijā, kas ir mūsu eksporta galamērķis. Ir arī labas ziņas – atsevišķās būvmateriālu sadaļās pēdējo mēnešu laikā sāk palielināties pasūtījumu apjoms vietējā tirgū.
Savukārt pārtikas ražošana, otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare, oktobrī uzrādīja labu 5.8% kāpumu. Ļoti straujš pieaugums bija vērojams metālu ražošanā (+157%) – uz kopējā fona tā gan ir diezgan maza un izlaides ziņā ļoti svārstīga nozare. Jāizceļ arī pieaugums elektrisko iekārtu ražošanā un tekstilizstrādājumu ražošanā (te gan kāpumu nodrošināja zemais līmenis pagājušā gada oktobrī).
Apstrādes rūpniecības uzņēmumi eksportē aptuveni divas trešdaļas no sava apgrozījuma. Tāpēc uz būtisku un stabilu izaugsmi nozarē varam cerēt tikai tad, kad uzlabosies situācija ārējos tirgos. Dažādas biznesa sentimenta aptaujas joprojām norāda uz apstrādes rūpniecības kritumu Eiropā gada nogalē. Taču parādās pirmie cerību stariņi, ka kritums sāk lēnām atkāpties. Nozares atgūšanās gan Latvijā, gan plašāk prasīs laiku un procentu likmju kritumu. Sagaidām, ka Eiropas Centrālā banka savā pārziņā esošās procentu likmes sāks mazināt nākamā gada pavasarī. Savukārt redzamāku uzlabojumu eksporta tirgos un Latvijas ražotāju sniegumā gaidām nākamā gada otrajā pusē.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
