Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā iepriecināja, februārī nedaudz atgūstoties pēc būtiska krituma janvārī. Tomēr kopējais nozares sniegums joprojām ir visai vārgs. CSP dati rāda, ka ražošanas apjomi februārī, salīdzinot ar janvāri, palielinājās par 1,2% (sezonāli izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), savukārt gada griezumā turpinājās kritums – izlaide bija par 5% mazāka nekā pērnā gada februārī (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Turklāt izlaides apjomi šī gada pirmajos divos mēnešos bija zemākie kopš 2020. gada vasaras.
Būtisks kritums salīdzinājumā ar pērno gadu joprojām redzams vairākās ar būvniecību un mājokļa labiekārtošanu saistītās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi saruka par 10,3%, nemetālisko minerālu izstrādājumu izlaide bija par 7,9% mazāka nekā gadu iepriekš, un mēbeļu ražošanā kritums par 16,6%. Savukārt kokapstrāde ir mazliet pakāpusies virs pagājušās vasaras zemā punkta, un tās izlaide februārī bija aptuveni pagājušā gada februāra līmenī. Šajā segmentā būtiska nozīme ir ārējam pieprasījumam, jo šīs apakšnozares eksportē 50-80% savas produkcijas. Augstās procentu likmes un pircēju piesardzība ir ierobežojuši, piemēram, jaunu mājokļu būvniecību un pirkšanas/pārdošanas darījumu skaitu gan Latvijā, gan arī mūsu tirdzniecības partnervalstīs, tostarp Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs.
Mīnusi izlaides apjomos ir vērojami arī citur, piemēram, pārtikas ražošanā, datoru un elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, dzērienu ražošanā, apģērbu ražošanā, un varētu vēl turpināt. Skaidrs, ka kritums nozarē ir visai plašs. Noturīgs kāpums gada laikā ir vērojams vien retajā nozarē.
Šobrīd visbūtiskākais šķērslis ražošanas apjomu audzēšanai ir vājš pieprasījums. Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas rāda, ka gada sākumā aptuveni puse apstrādes rūpniecības uzņēmumu saskārās ar nepietiekamu pieprasījumu. Pieprasījuma trūkumu visvairāk izjuta kokapstrādes uzņēmumi – 72% minēja šo faktoru kā ierobežojumu biznesa attīstībai. Turklāt šis rādītājs strauji pasliktinājās tieši šī gada sākumā. Nelabvēlīgāka situācija bija vērojama vien 2009. gada sākumā, dziļās ekonomikas krīzes laikā.
Aptaujas rāda, ka aktuālo pasūtījumu apjoms apstrādes rūpniecībā ir zemāks nekā pirms pandēmijas. Pēdējos mēnešos būtisku uzlabojumu neredz, drīzāk tas ir stabilizējies zemākā līmenī, kas liek domāt, ka apstrādes rūpniecībā vēl pagaidām noturīgu kāpumu nevaram gaidīt. Ir apakšnozares, kur pasūtījumu līmenis ir nedaudz audzis, piemēram, papīra ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, bet citās tas ir samazinājies, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un metālu ražošanā.
Nedaudz lielāku optimismu redz nākotnes eksporta pasūtījumu gaidās. Tās lēni uzlabojas no zema līmeņa jau teju gadu, bet pagaidām tikpat pārliecinošu uzlabošanos nozares izlaidē vai apgrozījumā vēl neredzam. Apgrozījums gan eksportā, gan vietējā tirgū ir uzlabojies salīdzinājumā ar pērnā gada vasaru un rudeni, bet februārī tas atkal nedaudz saruka. Līdz stabilam pieaugumam nozares izlaidē un apgrozījumā vēl būs jāpagaida. Procentu likmju mazināšana, kas, visticamāk, sāksies vasarā, pamazām iekustinās arī pieprasījumu. Lai gan zināms uzlabojums apstrādes rūpniecībā gaidāms jau gada otrajā pusē, pilnībā pieprasījuma atgūšanās ietekmi vērosim nākamajos gados.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
