Apstrādes rūpniecībai gada sākums ir pagājis mīnusos. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nozares ražošanas apjomi 1.ceturksnī saruka par 5% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt martā kritums padziļinājās līdz 6.2%. Tas ir lielākais kritums kopš 2020. gada pavasara.
Martā visnozīmīgākais samazinājums joprojām tika reģistrēts apstrādes rūpniecības lielākajā apakšnozarē – koksnes un tās produktu ražošanā (-19.3%). Būtisks kritums bija arī nemetālisko minerālu ražošanā (-20.4%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (-30.9%), ķīmisko vielu (-22.1%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-5.9%).
Lai gan kritums ir bijis novērots vairumā apstrādes rūpniecības apakšnozaru, atsevišķas nozares ir spējušas audzēt ražošanas apjomus. Visbūtiskāko kāpumu uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+61.4%), iekārtu, ierīču remonts un uzstādīšana (31.6%), kā arī elektrisko iekārtu ražošana (+21.5%). Uzņēmumu sentiments rāda, ka vismaz pirmajās divās nozarēs pieaugums varētu turpināties arī turpmākajos mēnešos.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajiem uzņēmumu aptauju rezultātiem apstrādes rūpniecības lielākais izaicinājums šobrīd ir pieprasījuma mazināšanās kā vietējā, tā eksporta tirgos. Aprīlī aptuveni 46% uzņēmumu norādīja uz nepietiekamu pieprasījumu. Pēdējā gada laikā šis rādītājs visbūtiskāk ir audzis poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, kokapstrādē un nemetālisko minerālu ražošanā (galvenokārt būvmateriāli), un aprīlī tas bija robežās no 50% līdz 84%. Pieprasījuma vājināšanos apstiprina arī vājāki preču eksporta rādītāji un ziņas par pasūtījumu mazināšanos. Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas ir sabremzējušās, un šogad pieprasījums saglabāsies piezemēts. Prognozes rāda, ka eksporta un, visticamāk, arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šogad kopumā saruks. Augstāku procentu likmju ietekmi Latvijas ekonomika galvenokārt sajutīs caur ārējās tirdzniecības un ražošanas kanālu. Latvijas eksportā lielu daļu veido dažādas būvniecībā un ēku labiekārtošanā izmatojamas preces. Augstāku procentu likmju ietekmē mājokļu tirgus aktivitāte, būvniecības apjomi un investīcijas Eiropā jau šobrīd bremzējas vai sarūk.
Mazāka pieprasījuma apstākļos saasinās konkurence, un pastāv risks, ka Latvija var zaudēt savu eksporta tirgus daļu pasaulē. Latvijas ražotāji līdz šim ir spējuši ļoti labi pielāgoties dažādajiem izaicinājumiem un noturēt tirgus daļas. Tomēr aptaujas liecina, ka tas kļūst arvien grūtāk. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par savu konkurētspēju ārējos tirgos pēdējo divu gadu laikā ir pasliktinājies. Izšķiroša nozīme būs algu un ražīguma savstarpējai dinamikai. Zināmu lomu var spēlēt arī energoresursu cenu atšķirības valstu starpā.
Vājāks pieprasījums, energoresursu un dažādu izejvielu cenu mazināšanās sāk atspoguļoties arī ražotāju cenās, kuras martā saruka otro mēnesi pēc kārtas, lai gan joprojām kopumā krietni pārsniedza pagājušā gada līmeni. Aptaujas liecina, ka to uzņēmumu īpatsvars, kas plāno turpmāku cenu pieaugumu, mazinās. Tas ļauj cerēt, ka arī spiediens uz inflāciju jeb patēriņa cenām turpinās atslābt.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
