Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019. gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020. gadā palielinājās par 6.2%. Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6.7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro – kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0.6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.
Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5.8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8.6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Uz vietas stāvēja elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares alga. Par spīti būtiskajam aktivitātes kritumam darba samaksa mākslā, izklaidē un atpūtā pamanījās augt par 1%. Tirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas pakalpojumos, finanšu pakalpojumos, nekustamo īpašumu biznesā un valsts pārvaldē algu pieaugums svārstījās ap 3-4%. Visstraujāk – par 10-15% – algas auga veselības aprūpē, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniedzējiem. Pārējās nozarēs strādājošajiem vidējā alga par pilnas slodzes darbu kāpa par 6-8%.
Publicējot algu statistiku par gada pēdējo ceturksni, CSP ir pārskatījusi uz augšu arī algu pieaugumus iepriekšējos ceturkšņos. Darba tirgus strukturālās izmaiņas ir sekmējušas vidējā atalgojuma pieaugumu. Proti, visbiežāk darbību pārtraukuši vai strādājošo skaitu un nostrādāto stundu skaitu būtiskāk ir mazinājuši uzņēmumi nozarēs, kur maksā mazākas algas nekā vidēji ekonomikā. Iespējams, arī uzņēmumu līmenī darba devēji prioritāri ir centušies paturēt kvalificētākus speciālistus. Tādējādi arī pandēmijas laikā, neskatoties uz bezdarba kāpumu, vidējais algu pieaugums ir bijis visai straujš.
Tomēr vidējais bieži vien ir viduvējs rādītājs, lai redzētu pilnu bildi. Analizējot darba samaksu, vērts pievērst uzmanību tādam rādītājam kā atalgojuma fonds. Tas ir kopējais darbinieku atalgojums ekonomikā, kas atspoguļo arī izmaiņas nodarbināto skaitā un nostrādāto stundu skaitā. Šis rādītājs pagājušajā gadā auga par 2% – ievērojami lēnāk nekā bruto alga. Darba samaksas fonds visvairāk samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (-31%), bet kritums bija vērojams arī transporta un uzglabāšanas pakalpojumos (-7%), mākslā, izklaidē un atpūtā (-7%) un citos pakalpojumos (-2%). Tas nozīmē, ka ne visi strādājošie savos maciņos redz tik strauju algu kāpumu kā varētu spriest pēc vidējās algas datiem. Daudziem vīrusa ierobežojumu dēļ ir samazinājušās darba slodzes, un pat tad, ja algas likme stundā nav mainījusies vai ir augusi, individuālā darba samaksa var būt samazinājusies.
Darbaspēka atalgojuma īpatsvars ekonomikā aug jau desmito gadu pēc kārtas un ir sasniedzis jaunu rekordu, 52% no IKP. Savukārt uzņēmumu peļņas daļa sarūk. Tas nozīmē, ka algu kāpums pārsniedz ražīguma kāpumu jeb darbinieki uzņēmumam nenopelna tik daudz, cik maksā viņu algošana. Darbaspēka produktivitāte strauji samazinājās otrajā ceturksnī, bet uz gada beigām jau atgriezās pie mērenas izaugsmes. Daļēji tāpēc, ka nevarēja vai nedrīkstēja strādāt, daļēji tāpēc, ka kļuva grūtāk. Swedbank decembra pētījums atklāja, ka attālinātā darba veicējiem produktivitāte samazinājās gan tādēļ, ka samazinājās komunikācija ar kolēģiem un nebija piemēroti darba apstākļi, gan arī tādēļ, ka paralēli bija jāveic dažādi mājas darbi. Ja vīrusam atkāpjoties, pieprasījuma kāpums un investīcijas vecinās strauju ražīguma kāpumu, tad raizes par konkurētspēju un pelnītspēju atkāpsies.
Minimālās algas celšana no 430 līdz 500 eiro šī gada vidējās algas kāpumam pieliks klāt 1-2 procentpunktus. Līdz ar ekonomikas aktivitātes būtiskāku atkopšanos un bezdarba līmeņa samazināšanos gada otrajā pusē, pamazām sāks atgriezties darba spēka trūkuma problēma. Šie faktori dzīs algu pieaugumu uz augšu. Toties darba tirgus struktūra vērsīsies pretējā virzienā un vidējās algas izaugsmi nedaudz piebremzēs. Gaidāms, ka šogad vidējās bruto algas kāpums tuvosies 7%, bet 2022. gadā kļūs vēl straujāks.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
