Algu kāpums 2021. gadā pārsteidz ar savu tempu. Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka ceturtajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga sasniedza 1336 eiro, kas bija par 148 eiro jeb 12.5% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā neto alga jau straujiem soļiem tuvojas psiholoģiski svarīgajai 1000 eiro atzīmei. Gada pēdējos mēnešos tā bija 978 eiro, reģistrējot 12.3% kāpumu. Tas ir jaudīgākais pieaugums kopš 2008. gada. Publicējot ceturtā ceturkšņa datus, CSP ir pārskatījusi uz augšu darba samaksas statistiku arī par janvāra-septembra periodu. Attiecīgi 2021. gadā vidējā alga pirms nodokļiem pieauga par 11.8% – būtiski straujāk, nekā prognozējām.
Ļoti spēcīgajam algu kāpumam ir gan objektīvi un viegli saprotami, gan drīzāk tehniski iemesli. Darba tirgus atkopšanās un augošais darbaspēka trūkums ir veicinājuši strādājošo spēju kaulēties par lielākām algām. Vēl viens viegli uztverams iemesls ir minimālās algas un sabiedriskā sektora darbinieku, it īpaši veselības aprūpes pārstāvju, darba samaksas celšana. Savukārt darba tirgus struktūras maiņa par labu labāk apmaksātām darbavietām pandēmijas laikā gan ir vairāk tehnisks iemesls. Vīrusa nomāktais pieprasījums un ierobežojumi dīkstāvē lielākā skaitā nosūtīja darbiniekus ar vidēji zemākām algām. CSP ziņo, ka algu statistiku ietekmēja arī izmaiņas darbaspēka nodokļu jomā gada vidū, proti, minimālo sociālo apdrošināšanas iemaksu ieviešana un tas, ka mikrouzņēmumiem darbaspēka nodokļi bija jāsāk maksāt vispārējā kārtībā. Nodokļu izmaiņas darba samaksas rādītājus statistikā, izskatās, ir paaugstinājušas. Tomēr tas neko vēl nestāsta par to, vai izmaiņas ir pozitīvi ietekmējušas ekonomiku. Arī tad, ja ēnu ekonomika ir pieaugusi algu vidējais rādītājs var augt, jo datos tas atspoguļojas kā mazāku algu pazušana no statistikas. Protams, pastāv arī iespēja, ka šīs izmaiņas ir veicinājušas oficiālo ienākumu kāpumu un tādējādi arī nodokļu ieņēmumus. Jāņem vērā, ka aktuālās situācijas novērtēšanu darba tirgū un attiecībā uz atalgojumu pērn apgrūtināja arī valsts sniegtais atbalsts pandēmijas seku mazināšanai.
Pagājušajā gadā lielāko algas pielikumu saņēma veselības un sociālajā aprūpē strādājošie. Nozares vidējā neto alga bija par 244 eiro jeb 28% lielāka. Gan publiskajā sektorā strādājošo mediķu algu celšana, gan lielais virsstundu skaits palīdzēja audzēt darba samaksu. Otrs un trešais lielākais kāpums eiro izteiksmē bija profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos – par 168 eiro jeb 16%, un informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 158 eiro jeb 12%. Algu pieaugums bija ļoti tuvu 10% vai nedaudz to pārsniedza arī būvniecībā, tirdzniecībā, izmitināšanā un ēdināšanā, nekustamo īpašumu jomā, izglītībā, mākslā, izklaidē un atpūtā, kā arī citur neiekļautu pakalpojumu jomā. Savukārt ar vismazākajiem algu kāpumiem, 4-5% apmērā, pērn bija jāsamierinās ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē un ieguves rūpniecībā strādājošajiem.
Skatoties uz cenu pieaugumu veikalu plauktos un lielākiem pakalpojumu rēķiniem, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par iedzīvotāju pirktspēju. Pērn 12 mēnešos inflācija vidēji bija 3.3%, bet decembrī tā jau pakāpās līdz nepilniem 8%. Attiecīgi gadā vidēji iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās par 8.2%, bet gada pēdējā ceturksnī pieaugums palēninājās līdz 4.8%. Inflācija apēda aizvien lielāku kumosu no algas pieauguma pīrāga, bet nudien ne visu. Situācija gan atšķiras pa nozarēm, un, protams, vēl raibāka tā ir katra cilvēka līmenī. Gada nogalē jau dažās nozarēs vidējā neto alga auga lēnāk nekā inflācija.
Gaidāms, ka algu izaugsme šogad palēnināsies. Mazināsies pandēmijas ietekme uz darba tirgus struktūru, nebūs minimālās algas kāpuma atbalsta, arī ārstiem, cerams, būs jāstrādā mazāk virsstundu. Šie faktori jau bija zināmi iepriekš atšķirībā no Krievijas-Ukrainas konflikta eskalācijas un saistītajām sankcijām, kas neapšaubāmi nelabvēlīgi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku. Jaunie apstākļi nozīmē augstāku inflāciju un lēnāku izaugsmi, kas, visticamāk, sabremzēs arī darba tirgus atkopšanos un liks vēl nedaudz vairāk, nekā prognozēts, atslābt arī algu kāpumam. Lielāka iedzīvotāju daļa var saskarties ar pirktspējas kritumu.
Agnese Buceniece, Swedbank Latvijā galvenā ekonomista v.i.
