Kā arī bija gaidīts, vidējās algas kāpums kļūst spējāks. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 7.2%. Tas ir straujāk nekā pērn kopumā, kad tā pakāpās par 5%. Pozitīvi vērtējams, ka vidējās darba samaksas kāpums bija gandrīz visās nozarēs. Kritums bija vērojams vienīgi nekustamo īpašumu jomā.
Vidējā neto darba samaksa palielinājās par 6.4%. Neto algas aug lēnāk nekā bruto algas diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas kārtības dēļ. Ja pērn visiem strādājošajiem algas izmaksas brīdī piemēroja 75 eiro minimālo neapliekamo minimumu, tad šogad tie ir 60 eiro – par 15 eiro mazāk. Tas nozīmē, ka no lielākas algas daļas tiek iekasēti nodokļi algas izmaksas brīdī. Pārmaksāto ienākuma nodokli var atgūt, iesniedzot ienākumu deklarāciju nākamajā gadā, bet šīs atmaksas algu statistikā neparādās. Ne tikai algas, bet arī cenas aug straujāk (+3.2%), tāpēc pirktspējas kāpums ir nolaidis tvaiku, augot par 3.1%. Lai gan tas ir lēnākais kāpums pēdējo četru gadu laikā, tas ir un paliek kāpums.
Interesanti, ka, lai gan pirmajā ceturksnī strādājošo skaits Latvijā samazinājās par 6.7 tūkstošiem, algoto darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 6.4 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka darba devēji palielināja esošo darbinieku slodzes (piemēram, būvniecībā), un šo darbinieku ienākumi pieauga straujāk nekā uzrāda vidējās algas pieaugums. Ilustrēšu šo ar nelielu piemēru. Uzņēmums nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi un katram no viņiem maksā 250 eiro. Vidējā alga par slodzi ir 500 eiro. Brīdī, kad uzņēmums palielina šo darbinieku slodzes līdz pilnai slodzei un maksā katram 500 eiro, tad vidējā alga uz slodzi joprojām ir 500 eiro. Bet katram no darbiniekiem ienākumi ir palielinājušies par 100%. Protams, realitātē slodzes un attiecīgi ienākumi tik strauji nepieaug.
Gan statistikā, gan dzīvē redzam, ka mājsaimniecību ienākumi kopumā pieaug. Tās gan turpina naski uzkrāt (pirmajā ceturksnī depozīti bankās pieauga par 8.6%), bet arī patēriņš pieaug spējāk (+5.5% šī gada pirmajos trīs mēnešos). Gada sākumā redzējām jestru no jauna reģistrēto automobiļu pieaugumu. Noskaņojums, kas strauji pasliktinājās pērnā gada nogalē, pamazām sāk atgūties. Bezdarba līmenis turpina samazināties, karsējot darba tirgu un radot spiedienu uz algām. Pēc mūsu pēdējām prognozēm vidējā darba samaksa šogad pieaugs par 6%. Tomēr gada sākums ekonomikā ir izrādījies labāks, nekā gaidīts, un algu izaugsme varētu būt arī straujāka.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
