Dabasgāzi izmantojošiem uzņēmumiem šogad jāpacenšas izvairīties vismaz no pašu nolaidības vai nekompetences radītiem zaudējumiem.
NRA.lv ziņo, ka šogad Latvijā tiek ieviests brīvais dabasgāzes tirgus. Dažus gadus pēc elektrības tirgus pasludināšanas grūti iedomāties, ka tas nozīmētu kaut ko citu bez dabasgāzes cenu celšanas.
Dabasgāzes tirgus šogad sāks attiekties tikai uz juridiskām personām. Mājsaimniecības vēl pāris gadus pirks gāzi par valsts apstiprinātu cenu. Tiktāl mājsaimniecībām nekas nemainīsies, izņemot iespēju, ka valsts apstiprinās gāzei augstāku cenu, ja gāzes piegādātāji pierādīs savus papildu izdevumus atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas prasību izpildei.
Gads ir iesācies ar privātā uzņēmuma Latvijas gāze (LG) sadalīšanu divos uzņēmumos, no kuriem LG palika dabasgāzes piegāde patērētājiem, bet jaunizveidotais uzņēmums Conexus Baltic Grid (CBG) pārņēma dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu Inčukalnā. Tirgus veidošanas doma ir tāda, ka dabasgāzes cena gala patērētājiem turpmāk veidosies LG konkurencē ar jaunpienācējiem gāzes tirgū, bet CBG tarifi paliks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (regulatora) uzraudzībā. CBG un LG nodalīšanai ir jāgarantē, ka CBG nedos nekādas priekšrocības LG, uz kuru rēķina LG varētu pārdot gāzi par zemāku cenu, neļaujot izveidoties reālai konkurencei gāzes sadales pakalpojumu tirgū. Kad CBG 1. februārī uzrādīja regulatoram savu pakalpojumu tarifu projektu, regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis kaunināja CBG, ka tas savos tarifos iekļāvis arī atalgojumu tiem 11 padomes locekļiem, kurus uztur jau LG tarifi.
Dabasgāzes tirgus juridiski iespējams kļūst no 3. aprīļa, kad beidzas pirms 20 gadiem LG piešķirtās monopoltiesības uz jebkura Latvijas patērētāja apgādi ar dabasgāzi. Lai gan tirgus atvēršanai jau ir daudz izdarīts, aprīlī nekādu izmaiņu dabasgāzes piegādē nebūs. Pirmie brīvā tirgus līgumi dabasgāzes sadales tirgū varētu parādīties maijā, bet līdz 1. jūlijam tiem obligāti jābūt noslēgtiem, jo pretējā gadījumā dabasgāzes pircējiem jārēķinās ar izdevumiem, kas līdzīgi soda naudai. Proti, LG viņiem piegādās gāzi par cenu atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajam privātpersonu apgādes tarifam ar koeficientu 1,2 – tātad jūtami virs cenas juridiskām personām. Lai no šādiem izdevumiem izvairītos, gāzes pircējiem jānoslēdz līgums ar jebkuru no gāzes pārdevējiem. Šobrīd to pulku veido divas pilnīgi atšķirīgas uzņēmumu grupas. Triju uzņēmumu vārdi LG, Latvenergo un Enefit komentārus neprasa, bet par AJ Power Gas, ESK Sistēmas, Frenzo un GEG ir ļoti maz, ko teikt.
LG ir uzticēts būt drošības garantam, kas piegādās dabasgāzi tiem klientiem, kuru izvēlētie dabasgāzes piegādātāji nespēs pildīt savas saistības. Sasiešanās ar avantūristiem lētākas dabasgāzes tīkotājiem draud izmaksāt tikpat, cik palikšana vispār bez tirgus periodā noslēgta gāzes piegādes līguma. Nav nekāda pamata norādīt uz jebkuru no uzņēmumiem, kas pieteicies regulatoram par gāzes tirgotāju, ka tas taču īstenībā nesaprot, kur nopirkt gāzi lētāk, lai arī pārdot to varētu lētāk par konkurentiem.
Dabiskais tirgus līderis LG informēja, ka šobrīd jau aktīvi apspriež dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumus ar saviem lielākajiem klientiem un martā nosūtīs savus piedāvājumus visiem tirgus dalībniekiem. Tajā brīdī LG konkurenti redzēs, vai viņi tiešām spēj konkurēt ar LG. Ja tas nešķitīs iespējams, regulatorā pieteikušies gāzes tirgotāji pazudīs līdzīgi daudziem no tiem, kuri cerēja nopelnīt ar starpniecību elektrības tirgū.
Diez vai ir pamats lielām cerībām aizvietot gāzes apgādi ar reālu, ne tikai vārdos nosauktu gāzes mazumtirdzniecību, ja visiem mazumtirgotājiem būs jāpērk gāze no viena un tā paša vairumtirgotāja. Šobrīd Latviju ar gāzi apgādā Krievijas gāzes ieguves uzņēmums Gazprom. Tehniskas iespējas nonākt Latvijā skaitās arī dabasgāzei, kas ar kuģiem atvesta uz gāzes izkraušanas termināli Lietuvas pilsētā Klaipēdā. Lietuvieši jau nu gribētu gan, lai Latvijas un Igaunijas patērētāji apmaksā šā termināļa būves rēķinus, kas iestrādāti kaimiņvalstīs patērētās gāzes tarifos. Latvija liek pretī Inčukalna gāzes krātuves uzturēšanas izmaksas, kas arī būtu jādala visām valstīm, kuras iecerējušas pārziemot mierīgi tāpēc, ka tām tepat tuvumā atrodas Inčukalnā iesūknētā gāze tādā daudzumā, lai nedraudētu enerģētiskā krīze. Ja šāda stīvēšanās izvērsīsies, gāze no Lietuvas nenonāks Latvijā un arī otrādi. Baltijas valstīm tā būtu parasta prakse, ko mēģina labot Eiropas Savienības iestādes ar savām pamācībām, regulām un naudu, kas solīta par gāzes sadales sistēmas savienojošu gāzes vadu izbūvi.
***
Divi uzņēmumi ar trijām licencēm
• Dabasgāzes pārvades sistēmas operators a/s Conexus Baltic Grid
• Dabasgāzes sadales sistēmas operators a/s Latvijas gāze
• Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators a/s Conexus Baltic Grid
***
Gāzes tirgotāju reģistrs
(Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzrādītā secībā)
• a/s AJ Power Gas
• SIA Enefit
• SIA ESK Sistēmas
• SIA Frenzo
• SIA GEG
• a/s Latvenergo
• a/s Latvijas gāze
Arnis Kluinis
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
