Sākot ar nākamo gadu, Apvienotajā Karalistē stāsies spēkā jauna viesstrādnieku piesaistīšanas kārtība, kas par prioritāti nosaka augstas kvalifikācijas darbinieku ierašanos. Valdības plāns vēl jāapstiprina parlamentā, taču, ņemot vērā valdošo konservatīvo stabilo vairākumu apakšnamā, ar to lielām problēmām nevajadzētu būt. Likuma apstiprināšana gan varētu aizkavēties, ja Londona un Brisele nespēs vienoties par turpmākajām attiecībām un tiks pagarināts Brexit pārejas periods. Uz Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri jau pašlaik dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē, šīs pārmaiņas neattieksies, taču uzņēmēju aprindās ir bažas, ka reformas novedīs pie darbaspēka trūkuma vairākās būtiskās nozarēs, vēsta NRA.lv.
Atteikšanās no lētā Eiropas darbaspēka, tā vietā cenšoties piesaistīt labāk izglītotus un angļu valodu kā dzimto pārvaldošus speciālistus no citām pasaules valstīm, – tā britu valdības plānotās reformas raksturo ziņu aģentūra AFP. Tā atgādina, ka 2016. gada 23. jūnijā notikušajā referendumā balsojuma rezultātu par labu aiziešanai no Eiropas Savienības lielā mērā noteica tieši britu nepatika pret viesstrādniekiem, kuri Apvienotajā Karalistē bija sabraukuši no nabadzīgākajām ES valstīm. Beidzoties pārejas periodam un pavisam izstājoties no ES, Londonai vairs nebūs pienākuma nelikt šķēršļus brīvai darbaspēka kustībai no ES valstīm, un šo iespēju britu valdība vēlas maksimāli izmantot.
Jauno plānu publiskojusi iekšlietu ministre Priti Petele, uzsverot, ka pēc reformu realizēšanas vienlīdzīgā situācijā atradīsies visi potenciālie darba meklētāji – gan Eiropas Savienībā, gan citās pasaules valstīs dzīvojošie. Līdzīgi kā Austrālijā, tiks ieviesta punktu sistēma, un, savācot nepieciešamo punktu skaitu, iebraucējam nebūs jāgaida vairāk par astoņām nedēļām, lai saņemtu vīzu strādāšanai Apvienotajā Karalistē, vēsta BBC. Ir noteikti vairāki kritēriji tās iegūšanai. Viens no tiem ir labas angļu valodas zināšanas, cits – iegūtās izglītības līmenis, taču ne mazāk svarīga ir arī alga, ko gatavi nodrošināt darba devēji – lai saņemtu maksimālo punktu skaitu, tā nedrīkst būt mazāka par 25 600 sterliņu mārciņu (30 808 eiro) gadā. Līdz šim ieceļotājiem no tā sauktajām trešajām valstīm bija jāsaņem piedāvājums par vismaz 30 000 sterliņu mārciņu gadā, lai varētu cerēt uz darba vīzas iegūšanu Apvienotajā Karalistē.
Valdības izstrādātās reformas, kuru nozīmīgumu uzsvēris premjers Boriss Džonsons, kritizējuši ne tikai opozīcijā esošo leiboristu un liberāldemokrātu politiķi, bet arī britu uzņēmēji. Viņi norādījuši, ka vairākās nozarēs, kur darba algas nav īpaši lielas, bet vakances pašlaik aizpilda lētais darbaspēks no Austrumeiropas valstīm, jau drīz vien var rasties būtiskas problēmas. Darba devēju apvienības CBI ģenerāldirektore Kerolīna Ferbērna intervijā interneta ziņu vietnei Politico.eu norādījusi, ka lielākās problēmas var rasties veselības aprūpē, restorānu un mazumtirdzniecības biznesā, celtniecībā, viesmīlības biznesā un lauksaimniecībā. «Dažos sektoros kompāniju vadītāji jau tagad nesaprot, kā viņiem nākamgad izdosies nolīgt nepieciešamos darbiniekus,» viņa sacījusi. Tuvākajos gados situāciju daudzmaz var glābt tas, ka liela daļa no vairāk nekā 3,2 miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu, kuri jau ilgstoši dzīvo Apvienotajā Karalistē, nekur prom doties negrasās.
Britu Migrācijas konsultatīvās padomes (MAC) veiktais pētījums liecina, ka aptuveni 70% viesstrādnieku no citām ES valstīm, kuri Apvienotajā Karalistē ieradušies pēc 2004. gada un strādā zemi atalgotos darbos, jaunajiem darba vīzu iegūšanas standartiem nekvalificētos. Pašlaik viņu palikšanai britu salās nekādu šķēršļu nav, taču ar laiku šis darbaspēka resurss izsīks. Valdība jau paziņojusi, ka situācija tiks kontrolēta, un nozarēs, kurās strādājošo akūti pietrūks, punktu sistēmu koriģēs. Piemēram, jau tagad zināms, ka sezonālajiem darbiem lauksaimniecībā būs iespējams nolīgt 10 000 cilvēku gadā, kurus par augsti atalgotiem darbiniekiem uzskatīt nevarēs. Taču leiboristu ēnu kabineta iekšlietu ministre Daiana Ebota vakar uzsvērusi, ka izņēmumu skaits ar laiku tikai pieaugs, lauksaimniekiem sekos citas nozares un galu galā visas reformas kļūs bezjēdzīgas, bet vienīgais, kas būs panākts – uzņēmējiem nu būs jāmaksā augstākas algas, kas nozīmēs, ka mazināsies viņu konkurētspēja. Turklāt, neesot jau arī zināms, par kādu turpmāko savstarpējo tirdzniecību attiecību modeli vienosies ES un Apvienotā Karaliste. Vēl vairāk – pašlaik neviens nevar droši apgalvot, ka šāda vienošanās tiks panākta līdz Londonas iecerētajām pārejas perioda beigām. Februāris jau drīz būs galā, taču, atskaitot paustās deklarācijas par nodomiem, ES un Apvienotā Karaliste savās sarunās nebūt nav pavirzījušās uz priekšu. AP atgādina, ka principiālas vienošanās par tālāko sadarbības formu būtu nepieciešams panākt jau līdz vasaras vidum, jo pretējā gadījumā šos līgumus nespēs laikus izvērtēt un ratificēt atlikušo 27 ES dalībvalstu parlamenti. Londonai ir tiesības lūgt pārejas perioda pagarinājumu, taču ES pārstāvošās delegācijas vadītājs Mišels Barnjē uzsvēris, ka tas jādara, vēlākais, līdz jūlija sākumam.
Māris Krūmiņš
