Mūsu pirmā izvēle ir būt pozīcijā, bet varam būt arī jaudīga opozīcija, LTV raidījumā “1:1” sacīja partijas “Progresīvie” Ministru prezidenta amata kandidāts Kaspars Briškens.

“Mūsu pirmā izvēle ir būt pozīcijā. Mēs tieksimies realizēt savas programmas un idejas pozīcijā, bet varam būt arī ļoti konstruktīva un jaudīga opozīcija. [..] Šajā krīzes situācijā plašāka koalīcija ļaus pieņemt labākus, iekļaujošākus lēmumus,” norādīja Briškens.

Viņš nepiekrīt uzskatam, ka lēmumi [plašākā koalīcijā] būtu lēnāki: “Es domāju, ka atradīsim kopsaucēju ar partneriem. Otrkārt, no mūsu rindām ir ievēlēti ļoti spēcīgi kandidāti, viņu profesionālais pienesums būtu ļoti liels ieguvums koalīcijai.”

Briškens norādīja, ka “ir viens bloks, kur mēs viennozīmīgi redzam saskarsmes punktus [ar citām partijām] – viss, kas saistīts ar drošību. Jābūt ir pilnai jaudai, pilnvērtīgam darbam attiecībā uz iekšējo, ārējo un enerģētisko drošību.”

Briškens norādīja: “Mūsu sarunās [ar partijām] mēs runāsim par to, kā optimizēt budžeta ietvaru, lielāku akcentu uzliekot uz ES struktūrfondiem. [..] Mēs nevaram atļauties tālāk neinvestēt zinātnē, izglītībā, pētniecībā un veselībā.”

Kā zināms, viens no koalīcijas veidošanas aktuālākais jautājums ir, vai “Jaunā vienotība” (JV), Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS) sadarbosies ar partiju “Progresīvie”. JV sarunās vairāk aizstāv plašākas koalīcijas veidošanu, savukārt NA un AS ir visai noraidoša attieksme pret “Progresīvajiem”.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš gan pauda aizdomas, ka daļēji noraidošā attieksme pret “Progresīvajiem” varētu būt skaidrojama arī ar nevēlēšanos dalīties ar ministru krēsliem, savukārt ideoloģiskās atšķirības esot pārvaramas.

“Būs tādi jautājumi, par kuriem valdības koalīcijā nevarēs vienoties, līdzīgi kā šajā valdībā. Tas nav nepārvarams šķērslis. Esmu pārliecināts, ja grib, var izveidot šādu stabilu valdību. Kur es neesmu pārliecināts – vai citi grib,” pauda premjers.

Foto: F64