Jau pēc mēneša Latvija pievienosies eirozonai, aizstājot latu ar eiro. Viens no aspektiem, ko piesaukuši eiroskeptiķi, ir straujais cenu kāpums, ko piedzīvojušas visas valstis, kas jebkad ir pievienojušās eirozonai. Tiesa, pagaidām Latvija piedzīvo pretēju procesu un oktobrī patēriņa cenas pat bija samazinājušās par 0,1%.

Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis portālam nra.lv norāda, ka arī nākamajam gadam netiek prognozēts pārmērīgs cenu kāpums. Eiropas Savienība Latvijai paredz ne lielāku inflāciju par 2,5%. Turklāt, šāda prognoze tiek izteikta neraugoties uz to, ka no nākamā gada 1. aprīļa tiek prognozēta elektrības cenu augšupeja.

Tāpat ES uzskata, ka Latvija nākamgad spēs būtiski uzlabot savus bezdarba rādītājus, samazinot tos līdz 10,4%, kas būs labāks par ES vidējo rādītāju.

Tikmēr aspekts, kas raisa bažas par prognozējamu un stabilu attīstību, ir arvien pieaugošais patēriņš. Nākamgad Latvijai tiek prognozēts eksporta kāpuma samazinājums, iekams iekšējais patēriņš jau šobrīd ir sācis strauju augšupeju. I. Godmanis uzskata, ka tam par pamatu ir divi galvenie faktori. Proti, atalgojuma pieaugums valsts sektorā, kur šā gada nogalē novērots aptuveni 7% pieaugums, kā arī cilvēku vēlme aktīvāk tērēt. I. Godmanis uzskata, ka, krīzes pieredzes nomākti, Latvijas iedzīvotāji ilgāku laiku ļoti piesardzīgi tērēja iekrātos līdzekļus, taču šobrīd optimisms ir atgriezies un cilvēki iepērkas aktīvāk.BriseleinflācijaIvars Godmanis