Lai atrastu trūkstošus miljonus eiro veselības aprūpes nozarei, jāskatās uz sociālo iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu, intervijā Latvijas Radio atzīst Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Finanšu ministrija no jauna piedāvās apsvērt ieceri nodokļu reformas ietvaros novirzīt 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei. Kā uzskata Brigmanis, pašlaik nav citu finansējuma avotu veselības nozares sakārtošanai kā sociālo apdrošināšanas iemaksu celšanu par vienu procentpunktu.
Viņš gan norāda, ka cilvēkiem būs citi ieguvumi un atvieglojumi kompensējošo mehānismu veidā, tomēr nenoliedz, ka negatīvo efektu varētu izjust vienalga, piemēram, uz akcīzes nodokļa pieauguma rēķina.
Patlaban koalīcijā vēl aizvien norit diskusijas, un kā norāda Brigmanis, sadarbība ar “Vienotību” esot produktīva. Tomēr “Vienotībai” jāsaprot, ko viņi vēlas un jāatrod sava identitāte, jo šobrīd viņi esot neparedzami savos lēmumos.
“Ja reforma neizdodas un tā dēļ valdība nevarēs kopā strādāt, varēu izcelties politiskā krīze, uzskata Brigmanis, jo, viņaprāt, pašreizējā Saeimā nav citu alternatīvu. “Politiķiem galvenais uzdevums ir neieraut valsti vēl vienā ekonomiskajā krīzē, ” uzsver Brigmanis.
Jau ziņots, ka “Vienotība” paziņojusi, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iecere veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt 1% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir nepieņemama.
“Īstenojot šo ieceri, nodokļu reforma faktiski tiks īstenota uz pensionāru un citu mazaizsargāto sabiedrības grupu rēķina, jo, kā zināms, VSAOI to šībrīža apjomā neietver citu pakalpojumu finansēšanu. Novirzot 1% no VSAOI veselības aprūpes finansēšanai, 2020.gadā sociālās apdrošināšanas speciālais budžets zaudētu vairāk nekā 90 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka katram pensionāram šāda reforma gadā “izmaksātu” vidēji 190 eiro,” norāda Vienotība.
Partija pauž, ka jau šobrīd ir pamatotas bažas par to, vai solītais neapliekamā minimuma palielinājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums mazāko algu un pensiju saņēmējiem spēs segt gaidāmās inflācijas radītās izmaksas.
Frakcija arī atgādina, ka Labklājības ministrija jau iepriekš šādu ideju kategoriski noraidījusi un lūgusi to svītrot no Nodokļu politikas pamatnostādņu projekta.
Reformas mērķim jābūt sociāli atbildīgai nodokļu politikai, kas spēj ģenerēt pietiekamus budžeta ieņēmumus, lai pastāvīgi un augstā kvalitātē garantētu iedzīvotājiem visus valsts pamatpakalpojumus un sociālo atbalstu, uzsver partijas deputāti.
Foto: Saeimas kanceleja
