Elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām ar 2014.gada 1.aprīli – prātu mulsinošs, nesaprotams cirks. Tiesa, šoreiz ne bez maksas un ne par velti – klaunu vietā kārtējo reizi ir Latvijas sabiedrība. Par šo «cirku» maksās mājsaimniecības, kurām elektrības rēķins ar 1.aprīli pieaugs par 40%. Ieguvējs būs AS «Latvenergo», kura ienākumi pieaugs par 8,4 miljoniem eiro, jo pēc jaunajiem tarifiem elektroenerģijas tirdzniecības izmaksas paredz pieaugumu 2,5 reizes. Situācijā, kādā esam pašlaik, kad tauta eksistē, nevis normāli dzīvo un liela daļa sabiedrības jau šobrīd dzīvo zem iztikas minimuma, par deputātu bezatbildīgo rīcību mēs būsim spiesti maksāt mēs ar savu naudu, nokļūstot atpakaļ zem iztikas minimuma vai grimstot vēl dziļāk nabadzības purvā.
LR Saeima, atbalstot galīgajā lasījumā grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, nolēma, ka visi elektroenerģijas lietotāji, tostarp arī mājsaimniecības, kļūs par elektroenerģijas tirgus dalībniekiem no 2014.gada 1.aprīļa, tādējādi gandrīz 850000 mājsaimniecību pirks elektroenerģiju tirgū, izvēloties sev izdevīgāko piedāvājumu. Rodas jautājums, kāpēc, kopš 2007.gada gatavojoties elektrības tirgus atvēršanai, netika sagatavots tirgus citu konkurentu ienākšanai, bet vienkārši formāli parakstīti dokumenti par tā atvēršanu? Ir taču skaidrs, ka elektroenerģijas tirgus būs tikai formāli brīvs un atvērts, jo, piemēram, starpsavienojuma ar Eiropas Dienvidiem nav vispār, bet starpsavienojums ar Skandināviju ir ar pārāk mazu jaudu (starp citu – viens no iemesliem, kāpēc igauņi nenāk mūsu tirgū ar piedāvājumu).
Pašlaik tirgus ir sagatavots vienam – tam pašam AS »Latvenergo», pārējie patiesībā ir starpnieki jeb pārpircēji. Ir grūti saprotama situācija, kad brīva tirgus apstākļos cieš patērētāji, pieredzot elektrības cenas pieaugumu, nevis otrādi. Veiksmīga konkurence ir solis tuvāk gan ekonomiskajai izaugsmei, gan apmierinošiem pakalpojumiem par pieņemamām cenām. Diemžēl prasības, kas iestrādātas Ministru Kabineta noteikumos, rada šķēršļus konkurentu ienākšanai Latvijas elektrības tirgū. AS «Eesti Energia» Latvijas meitasfirma SIA «Enefit» piedāvājumu mājsaimniecībām neizteiks, par iemeslu minot arī barjeras, kas iestrādātas Ministru Kabineta noteikumos. Taču tirgus atvēršana ir iespēja, kā bremzēt cenu kāpumu un apzinoties, ka cenu kāpšana turpināsies, ir būtiski veidot konkurenci. Latvijas valdība ir izdarījusi visu, lai monopoluzņēmumuapozīcijas būtu stabilas. Rodas jautājums, vai valsts uzņēmumam, kurš apgādā savas valsts iedzīvotājus un uzņēmumus, ir jāgūst peļņa un jāmaksā valstij dividendes, kas faktiski ir enerģijas nodoklis patērētājiem.
Ar elektroenerģijas cenas pieaugumu ekonomiski aktīvie iedzīvotāji tiks nospiesti uz ceļiem. Ekonomikas ministrs V.Dombrovskis 5.februāra LTV raidījumā «Sastrēgumstunda» – http://www.ltv.lv/lv/raksts/05.02.2014-sastregumstunda.id24466/ – demonstrēja augstāko cinismu un tautas problēmu neizpratni, paziņojot: «Kam ir, tam jāmaksā!».
Žēl, ka mehānismi, ar kuriem noteikt, «kuri var un kuri nevar», ir tik grūti izprotami. Valdībai pat nav mehānisma, kā sniegt atbalstu šobrīd ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Tiek spriests par tirgus liberalizācijas atlikšanu. Jo, tuvojoties vēlēšanu laikam, politiskās partijas jūt «deguma smaku» un tāpēc mēģina novilcināt tirgus atvēršanu līdz oktobrim. Premjerministres L.Straujumas rīkojums Ekonomikas ministrijai izvērtēt iespējamo cenu celšanos ir novēlots, un tam nebūs nekāda rezultāta. AS «Latvenergo» ir nobriedis celt elektroenerģijas tarifus, un tas tiks izdarīts, ja arī tirgus atvēršana tiks apturēta. Statusa quo saglabāšanas mērķis ir nevis rūpes par Latvijas iedzīvotājiem, bet gan rūpes par saviem reitingiem oktobrī. Turklāt situācija, ka nekas vismaz kādu laiku nemainīsies, ļoti apmierina tos, kas peļņu gūst no OIK jeb obligātās iepirkuma komponentes, kura aizvērtā tirgus apstākļos paliks tiokpat augsta.
Valdība ir tik ļoti attālinājusies no tautas, ka iedzīvotāji jau sen netic ne deputātu godprātīgai rīcībai, ne kaut mazākajai ieinteresētībai to labklājībā. Deputātu bezatbildīgā [ne]rīcība brīva elektroenerģijas tirgus jautājumā tam ir pierādījums. Lēmumi netiek pieņemti iedzīvotāju interesēs.
Valdībai ir jānokāpj no saviem augstumiem un jāieklausās, ko saka Latvijas tauta. Bet kā lai tautu saprot, ja tā varai ir sveša?
Ieva Brante, juriste
