Pēc nesaskaņošanas ar Tieslietu ministriju valdību veidojošās partijas nodevušas atpakaļ Attīstības komitejai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvo reģionu izveides konceptuālā ziņojuma projektu.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka neizlēmīga reģionu administrācijas izveides rīcība atkārtos iepriekšējās reformas neveiksmju cēloņus. Tā nerisinās uzdevumu – reģionu attīstību. Tāpēc Bordāns norāda uz galveno problēmu – atšķirības starp Rīgas metropoles reģionu un citiem Latvijas reģioniem rada stimulus paātrinātai emigrācijai no pārējām teritorijām un potenciāli apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu.
J.Bordāns: “Naudai ir jāatgriežas pie cilvēkiem. Proti, Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības izlemt sava reģiona saimnieciskos jautājumus. Partijām un pašvaldību vadītājiem ir jābūt politiski atbildīgiem par reģionu attīstību.”
Attiecībā uz reģionu administrācijas modeli Bordāns akcentē, ka galvenais reģionu izveides mērķis ir reģionu ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju piesaiste, tāpēc ir nepieciešams ieviest tādu reģionu administrācijas modeli, kas aptveru politiski atbildīgu pārvaldes modeli, pilnu spektru un apjomu ar piekritīgām funkcijām un pārvaldes uzdevumiem, kā arī mērķu sasniegšanai atbilstošu reģiona budžetu.
Tāpēc arī Latvijā jābūt tādam modelim, kā citur Eiropas Savienībā, kur veiksmīgi savu mērķi pildošu reģionu mugurkaulu veido “ceļi, veselība un izglītība.” Tādam modelim ir jābūt arī Latvijā, jo citādi nebūs iespējas veicināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību ar vairāku attīstības centru veidošanos.
Bordāna minētie trīs elementi ir fundamentāli, lai reģioni spētu noturēt un piesaistīt cilvēkus un investīcijas. Līdzšinējais plānošanas reģionu modelis ir izgāzies pēc šiem kritērijiem, uzskata J.Bordāns.
Vienlaikus Bordāns uzsver: lai Latvija pārliecinātu arī ES par finansējumu reģioniem jau no 2027. gada, svarīgi, ka spēsim atbildēt uz ierasto Briseles jautājumu “Ko jūs paši esat darījuši?”. Tieši tāpēc ir nepieciešams izdarīt mājas darbu jau tagad, izveidojot reģionus ar plašām funkcijām, politiski atbildīgu pārvaldi un savu budžetu.
Runājot par VARAM piedāvāto risinājumu, Jānis Bordāns norāda, ka tas ir orientēts uz koordinācijas un plānošanas uzlabošanu, taču nenodrošina iespēju reģioniem patstāvīgi īstenot ieplānoto. Padomu došana centrālajai valdībai un pašvaldībām, ja to nepapildina būtiskas patstāvīgas kompetences un būtiski patstāvīgi finanšu avoti, rada risku, ka administratīvie reģioni nevis veicinās attīstību, bet gan radīs administratīvo slogu – tas traucēs gan privātajam sektoram, gan pašvaldībām un valdībai.
Tieslietu ministrs: VARAM variants nav atbalstāms, jo piedāvājums ir tukša čaula, salīdzinot ar reģionu attīstības mērķiem nepieciešamo modeli. Pēc būtības tiek pārsaukti esošie plānošanas reģioni, vienlaikus neīstenojot gandrīz neko no pilnvērtīgai reģionu administrācijai nepieciešamā.
Turklāt Bordāns pieļauj bažas, ka VARAM mērķis ir nevis kvalitatīva reģionu modeļa izstrāde, bet uzdevuma izpildīšana laikā – uz 2020. gada 31. decembri. Par to liecinot ziņojuma saskaņošanas process, kurā notika diskusijas par detaļām, nevis mērķa sasniegšanai nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Foto: Valsts kanceleja
