Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) pēc premjera amata kandidāta nominācijas saņemšanas ir lielākas ambīcijas par būtiskāku ietekmi jaunajā valdībā nekā pirms pāris nedēļām, ceturtdien, 8. novembrī, intervijā Latvijas Radio atzina JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Kā zināms, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka aicina Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu veidot valdību. Prezidents devis divu nedēļu laiku valdības aprišu iezīmēšanai, bet pēc tam būtu gatavs nosaukt citu kandidātu.

Pēc Bordāna domām, divas nedēļas ir ir pietiekams jaunās valdības aprišu iezīmēšanai, jo jau līdz šim politisko spēku sarunās pavadīts mēnesis.

Viņš gan atzina, ka JKP pirmajā piedāvājumā par partiju atbildības jomu sadalījumu, kuru citas partijas noraidīja, varētu būt izmaiņas. Bordāna ieskatā jaunajai valdībai būtu par maz ar 53 Saeimas deputātu balsīm, un viņš redz iespēju izveidot lielāku koalīciju. Tajā pašā laikā “konservatīvie” aizvien neredz koalīcijā Zaļo un zemnieku savienību un “Saskaņu”.

Bordāns atzina, ka premjera nominācija pavērusi JKP ceļu uz būtiskāku ietekmi valdībā. Pēc vina domām, premjera nominācija dod pamatu partijai būt ar lielākām ambīcijām un pretendēt, piemēram, uz finanšu ministra amatu, kuru sākotnēji JKP piedāvāja atvēlēt “Attīstībai/Par” (AP).

“Valsts prezidents devis iespēju tieši Jaunajai konservatīvajai partijai. Domāju – tas dod mandātu, arī no sabiedrības viedokļa, Jaunajai konservatīvajai partijai tomēr būt ar lielākām ambīcijām un uzstādījumu, un finanšu ministra amats varētu būt Jaunajai konservatīvajai partijai,” sacīja Bordāns.

Viņš atzina, ka JKP iepriekš minētās iespējamās ministru kandidatūras uztur spēkā un viņu vidū ir Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Juta Strīķe, Juris Jurašs, Evita Zālīte-Grosa.

Foto: F64