Tieslietu ministrijas jaunajam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas piedāvājumam pašlaik Saeimā atbalsta nav. To par vismaz apšaubāmu un pašvaldību budžetus apdraudošu dēvē gan koalīcijas partneri, gan opozīcija.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) trešdien atklāja ministrijas izstrādātu jaunu piedāvājumu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēmas risināšanai. Proti, ministrija rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar NĪN neapliekamo minimumu 100 tūkstoši eiro piemērot nevis īpašumam, bet deklarētām personām. Turklāt šī pieeja attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem.

Proti, uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 tūkstoši eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 tūkstoši eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 tūkstoši eiro. Savukārt no 100 tūkstošiem eiro piemēro arī samazinošo koeficientu ‒ attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā aptuveni no 10 tūkstošiem eiro, skaidro ministrs.

Televīzijas jautājumā “900 sekundes” vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, J. Bordāns prognozēja, ka tagad, kad ministrija parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Pārāk daudz neskaidrā

Ar saviem piedāvājumiem koalīcija pagaidām klajā vēl nav nākusi, taču neizpratni un kritiku Tieslietu ministrijas darba auglim tā nežēlo. Tiek arī uzsvērts, ka šādam piedāvājumam nepieciešams Finanšu ministrijas vērtējums.

“Gribētos uzklausīt Finanšu ministrijas redzējumu, bet kaut kas, manuprāt, tajā modelī nav kārtīgi izdomāts. Tai skaitā tas, kā tiks nodrošināta, piemēram, koplietošanas ceļu uzturēšana, kas lielā mērā finansēta no NĪN,” saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.
Deputāts arī uzskata, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais modelis ārkārtīgi vērtīgu mājokļu īpašniekiem ļaus izvairīties no atbilstoša NĪN maksāšanas, vienkārši piedeklarējot tajā pēc iespējas vairāk cilvēku.

Tam, ka šādi varētu tikt iesists robs pašvaldību budžetā, uzmanību pievērš arī “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. “Man jau liekas tas tāds pārsteidzīgs piedāvājums. Pašvaldībām šāds nekustamā īpašuma nodoklis dos zaudējumus. 100 tūkstoši uz vienu deklarēto ir ļoti daudz. Protams, kaut kādas atlaides ir jādod, bet 100 tūkstoši ir ļoti daudz,” saka politiķis. Viņš gan uzsver, ka organizācijas valde šim jautājumam vēl nav pieķērusies.

Savukārt KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Ērikam Pucenam Tieslietu ministrijas piedāvājums atgādina sistēmu, kādu savulaik piedāvāja atlaistais Rīgas mērs Nils Ušakovs – par deklarēšanos Rīgā tika solīti dažādi labumi.

Ē. Pucens paredz, ka, ieviešot piedāvāto risinājumu, cilvēki deklarēsies Rīgā un dārgākajos īpašumos reģionālajos centros, bet citām pašvaldībām nepildīsies to budžeti. “Bordāns atnācis ne ar kādu piedāvājumu,” piktojas deputāts.

“Raustīšanās un haoss”

Savukārt opozīcija Tieslietu ministrijas piedāvājumu pat neuzskata par pietiekami nopietnu, lai to izvērtētu.

“Domāju, ka šie visi izgudrojumi un vingrinājumi, kurus redzam beidzamajās nedēļās, nav vērti, lai tos nopietni iztirzātu un komentētu. Izskatās šis piedāvājums pavisam jēls. Tāpēc šo raustīšanos un haosu nav vērts komentēt,” saka “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

Opozīcija arī uzskata, ka Tieslietu ministrijas gatavotā sistēma nav pietiekami labi izstrādāta, lai ļautu tai stāties spēkā 2022. gadā, kā tas ar likumu paredzēts pašlaik.

Tādēļ vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citi opozīcijā esošie Saeimas deputāti rosina likumā noteikt, ka nekustamo īpašumu gaidāmās jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā gadu vēlāk ‒ 2023. gadā.

Bordāns gan uzskata, ka Saeimas opozīcijas pieprasītā kadastrālo vērtību “iesaldēšana” varētu kalpot tikai kā galējais NĪN reformā.

Tieslietu ministrijas neizpratni raisa opozīcijas deputātu priekšlikumā paredzētais, ka jaunā kadastrālā vērtību bāze ir jāapstiprina līdz 2020. gada 31. jūlijam, taču to sāk piemērot no 2023. gada. Tātad faktiski opozīcijas deputātu mērķis ir kadastrālo vērtību apstiprināšana jau patlaban, taču piemērošanu atliekot vēl par vienu gadu.

Tieslietu ministrija šādu priekšlikumu vērtē kā populistisku un problēmu nerisinošu.

nra.lv
Foto: f64