Iepriekšējais valdības lēmums attiecībā uz “nolikto atslēgu” principu sabremzējis kreditēšanu, taču rosinātās likumprojekta izmaiņas, kas paredz noteikt “nolikto atslēgu” principu kā izvēles iespēju ir solis pareizajā virzienā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja partijas “Latvijas Reģionu apvienība” deputāts Mārtiņš Bondars.
“Tie lēmumi, kas pieņemti valdības un varas līmenī, faktiski bremzējuši kreditēšanu un kapitāla ienākšanu Latvijas tautsaimniecībā,” sacīja Bondars, norādot, ka šobrīd ārējie un iekšējie apstākļi ir tādi, ka ekonomika sabremzējas kopumā.
Jau iepriekš bankas rosinājušas pārskatīt “nolikto atslēgu” principu, kas paredz ļaut iedzīvotājiem tikt vaļā no saistībām, atdodot nevis visu kredītu, bet tikai māju. Bankas priekšlikumu “nolikto atslēgu” principu no obligāta pataisīt par izvēles iespēju atbalstījuši vairāki Saeimas deputāti, kas izsaucis milzu neapmierinātību to deputātu vidū, kas uzskata to par banku lobēšanu.
Taču kā norāda Bondars, ka lēmums pārskatīt “nolikto atslēgu” principu ir lēmums pareizajā virzienā.
“Līdz ar to lēmums, ka lēnam sākam skatīties, kā uzlabot situāciju kopumā, lai finanšu sektors varētu vairāk ieguldīt valsts ekonomikā, palīdzēt cilvēkiem tikt pie saviem mājokļiem, palīdzēt finansēt vajadzības, ir ļoti būtisks,” sacīja Bondars.
Uz jautājumu, vai bankas varētu nākt pretī un atvieglot kreditēšanu, Bondars atbildēja, ka bankas sāks kreditē, kad redzēs pamatu no ekonomiskā viedokļa.
Deputāts skaidro, ka ja bankas nevar nopelnīt naudu, tad viņas sūta naudu uz citām valstīm, taču ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība šobrīd stagnē, tad Eiropā šīs iespējas nav.
“Ja mēs papildus radām birokrātiskus šķēršļus, tad tā ir problēma,” sacīja Bondars.
Jau vēstīts, ka Saeimā iesniegts pārskatīt “Nolikto atslēgu” principu un bankas rosinājušas to noteikt par izvēles iespēju ikvienam kredītņēmējam.
Likumprojektā rosinātas izmaiņas paredz, ka bankas piedāvās klientam divus līgumus – vienu ar “nolikto atslēgu” principu un otru, kas paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredītņēmējs varēs izvēlēties, kuru no līgumiem parakstīt.
Deputātu viedokļi par likumprojektu gan atšķīrusies – vieni pārmet banku lobēšanu un kredītiestādēm labvēlīgu likumu pieņemšanu, kamēr otri likumprojektā spēj saredzēt jaunu veidu kā atjaunot hipotekāro kreditēšanu, izvairoties no tā sarukšanas.
Izmaiņām Maksātnespējas likumā jāstājas spēkā šā gada 1.martā.
