Otrdien, 12. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Nodokļu politika Latvijā 2021/2022”, kurā eksperti diskutēja par aktuālākajām tendencēm grāmatvedībā un plānotajām izmaiņām nodokļu likumdošanā. Vairāki nodokļu eksperti iezīmēja izmaiņas konkrētos likumos un pauda arī savu personīgo viedokli par nodokļu politiku Latvijā un to, cik viegli vai sarežģīti likumus ir izpildīt uzņēmējiem.
Konferencē būtiskākie jautājumi tika vērsti uz aktuālajām tendencēm grāmatvedībā un nodokļu politikā, atbalstu uzņēmējiem Covid-19 seku pārvarēšanai un grāmatvedības izaicinājumiem tuvākajos gados. Plašāk tiks aplūkoti arī likuma grozījumi un COVID-19 ietekme uz gada pārskatu sagatavošanas un revīzijas procesu.
Grāmatvedības un nodokļu eksperte Jadviga Neilande sniedza plašāku ieskatu valsts sociālo apdrošināšanu grozījumos, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas darba ņēmēji, pašnodarbinātie, autori, MUN maksātāji, patentmaksas maksātāji būtu obligāti sociāli apdrošināti minimālā apmērā. Viņasprāt, plašsaziņas līdzekļos lasāmās ziņas par cilvēkiem, kas nelabprāt maksā nodokļus, ir pārspīlētas, jo, viņas ieskatā, katrs cilvēks vēlas būt sociāli apdrošināts. Tāpat viņa uzsvēra, ka, lai arī šobrīd ir pieejami MK noteikumi par brīvprātīgo apdrošināšanu, diemžēl šie noteikumi ir piemēroti šauram nodokļu maksātāju lokam un tos izmantot faktiski nevar.
SIA “Abillio” valdes loceklis, sertificēts nodokļu konsultants Matīss Kodoliņš, runājot par šī brīža nodokļu politiku, uzsvēra, ka uzteicama ir Iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējuma un nodokļu nomaksas vienkāršošana, labvēlīgs nodokļu režīms mazajiem uzņēmējiem un EU digitālās transformācijas iezīmes. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lielāks varētu būt tieši valsts atbalsts jaunajiem uzņēmējiem. “Ar šo gadu ir likvidēti vairāki režīmi un palicis tikai viens – mikrouzņēmumu nodokļu režīms, kas arī ir samazināts. Būtu jādomā, kā veicināt mazo uzņēmējdarbību,” uzsvēra Kodoliņš.
Pēc viņa teiktā, dibināt pašam savu uzņēmumu kļūst arvien grūtāk, tāpēc ļoti ērts ir “Abillio” piedāvātais risinājums, kas piedāvā uzņēmumu kā pakalpojumu (company-as-a-service). Pēc viņa teiktā, tā ir izdevīgāka alternatīva nekā mikrouzņēmums, pašnodarbinātais, autoratlīdzības / patentmaksas saņēmējs vai savs uzņēmums.
Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte Linda Puriņa iepazīstināja ar jaunākajām vienkāršās grāmatvedības pamatprasībām, kamēr zvērināta revidente Sandra Dzerele vairāk runāja par izmaiņām, kādām jāgatavojas uzņēmumiem saistībā ar jauno Grāmatvedības likumu. Pēc viņas teiktā, saistībā ar jauno likumu lielāka atbildība būs uzlikta uzņēmuma vadībai, lai domātu par grāmatvedību, un sakārtota līdz šim sāpīgākā tēma – ārpakalpojumi.
Vairāk par COVID-19 ietekmi uz gada pārskatu sagatavošanas un revīzijas procesu runāja SIA “JOHANSONE UN PARTNERI” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone. Viņa atzina, ka arī šis gads būs sarežģīts, jo diemžēl pandēmija turpinās un Covid-19 ierobežojumi aizvien ir aktuāli. “Vadībai jāseko līdzi notikumiem nozarē, kuru pārstāv sabiedrība, izmaiņām valdības lēmumos, tai skaitā Covid-19 ierobežojošos pasākumos, jāizvērtē to ietekme uz sabiedrības saimnieciskās darbības procesiem un riskiem,” uzsvēra Johansone.
Savukārt Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece runāja par mikrouzņēmumu režīmu, norādot, ka šobrīd MUN režīms ir ļoti stingrs, taču tuvākajā laikā tajā izmaiņas nav plānotas. “Ja mēs esam vienas personas uzņēmums, netaisāmies algot darbiniekus, mums ir mazi izdevumi un ienākumi, tad ir vērts padomāt pat MUN režīmu, bet, ja mums situācija ir savādāka, tad ieteiktu skatīties uz citiem nodokļu režīmiem,” uzsvēra Muceniece.
Arī Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, kas runāja par nodokļu politikas aktualitātēm 2022. gadā, atzina, ka nākamgad nodokļos lielas izmaiņas nebūs. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka turpināsies akcīzes nodokļa pieaugums, paaugstināsies arī diferencētais neapliekamais minimums un pensionāru neapliekamais minimums. Paplašināsies arī atvieglojumi par veselības pakalpojumiem. Tāpat viņš pieļāva, ka varētu tikt runāts par to, vai būs nepieciešams turpināt Covid-19 atbalsta pasākumus.
Publicitātes materiāls
