Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu par elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Bite Latvija” pieteikumu pret Rīgas pašvaldību attiecībā uz ilgstošu un prettiesisku pašvaldības bezdarbību atbilstošas gaisvadu infrastruktūras izbūvē. Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, neskatoties uz gadiem ilgiem centieniem panākt rezultātu sarunu ceļā, pašvaldība nav pildījusi tai likumā noteiktos pienākumus, lai komersanti varētu izpildīt prasību par pazemes kabeļu ierīkošanu. Tā vietā pašvaldība nepamatoti uzliek savu atbildību uz “Bite Latvija” un citu komersantu pleciem, vienlaikus arī aizliedzot esošo gaisvadu trašu uzturēšanu.
“Bite Latvija” pēc apvienošanās ar “Baltcom” 2024. gada 1. jūlijā pārņēma “Baltcom” tiesības un saistības, tajā skaitā līgumus un infrastruktūru elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, arī kabeļu trašu izbūves un rekonstrukcijas projektus. Taču Rīgas pašvaldība, atsakoties pildīt tās autonomo funkciju, ir padarījusi šo projektu īstenošanu par neiespējamu.
“Bite Latvija” šī gada 18. jūlijā vērsās tiesā pret Rīgas valstspilsētas pašvaldību, lūdzot tiesu konstatēt, ka Rīgas pašvaldība ilgstoši nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas attiecībā uz gaisvadu problemātiku Rīgā, jo īpaši Rīgas vēsturiskajā centrā. Tāpat tiesai lūgts uzlikt pašvaldībai par pienākumu nekavējoties pildīt tai ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, nodrošinot, ka situācija ar gaisvadiem Rīgā tiek sakārtota.
“Jau pirms teju 20 gadiem Rīgas pašvaldība kā prioritāti izvirzīja Rīgas un jo īpaši Rīgas vēsturiskā centra atbrīvošanu no gaisvadu kabeļu līnijām, tās pārnesot uz pazemi. Taču vienlaikus pašvaldība nav veikusi nepieciešamās darbības, lai šo uzdevumu varētu izpildīt, tostarp nav izstrādājusi normatīvo regulējumu vai veikusi praktiskus pasākumus, kas ļautu elektronisko sakaru komersantiem pārvietot gaisvadu kabeļus pazemē,” saka Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.
“Tajā paša laikā Rīgas pašvaldība ir aizliegusi esošās gaisvadu infrastruktūras pārbūvi un rekonstrukciju, kas laika gaitā novedis pie tās tehniskā stāvokļa pasliktināšanās un degradācijas. Šī situācija rada ielas problēmas ne tikai infrastruktūras operatoriem un lietotājiem, bet arī nekustamā īpašuma īpašniekiem un attīstītājiem, jo gaisvadu infrastruktūras pārcelšana vai rekonstrukcija ir neiespējama. Tā rezultātā tiek bloķēti rekonstrukcijas projekti Rīgas vēsturiskajā centrā. Viens no ilgstoši neatrisinātiem jautājumiem ir kabeļu trašu izbūve Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošajos projektos “Miera iela 30” un “Tērbatas iela 78A”. Proti, pat pēc neskaitāmām “Baltcom” vēstulēm pašvaldība vēl šī gada sākumā, norādot juridiskos šķēršļus, kas neļauj veikt gaisvadu kabeļu pārnesi pazemē, kā arī lūdzot iesaistīties jautājuma risināšanā, novirza atbildību uz komersantu, kas rada nopietnas problēmas elektronisko sakaru attīstībai šajā vēsturiskajā teritorijā,” papildina A. Mickevicius.
“Vairāku gadu garumā elektronisko sakaru komersanti ir mēģinājuši runāt ar pašvaldību par tās aktīvu iesaisti gaisvadu problemātikas sakārtošanā, tomēr nesekmīgi, un vēršanās tiesā bija kā pēdējā iespēja. Šobrīd prasība komersantiem pārvietot gaisvadus pazemē ir praktiski, juridiski un finansiāli neiespējama, tādēļ ceram, ka tiesas ceļā šis jautājums tiks beidzot risināts. Ieviešot jaunas prasības elektronisko sakaru jomā, pašvaldībai ir jānodrošina atbilstoši apstākļi to izpildei, nevis jāmēģina uzlikt atbildību uz komersantu pleciem. Mūsu ieskatā tas ir prettiesiski un rada nesamērīgus zaudējumus gan uzņēmējiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Galu galā, uzņēmumiem ir jāsniedz pakalpojumi, nevis jāuzņemas publiskās funkcijas,” saka A. Mickevicius. Būtiski, ka “Bite Latvija” pieteikumā tiesai lūdzis noteikt pašvaldībai nodrošināt, ka uzņēmums var veikt kabeļu trašu izbūvi pazemē projektos ,,Miera iela 30” un ,,Tērbatas iela 78A”, tā turpinot nodrošināt pakalpojumus.
Ņemot vērā jau ilgstoši neatrisināto situāciju, arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija pauž nopietnas bažas par Rīgas pašvaldības rīcību, kas kavē elektronisko sakaru attīstību un komercdarbības izaugsmi.
Kā skaidro Anastasija Muižniece, AS “Balticom” izpilddirektore: “Operatoriem ir ierobežotas iespējas pārvietot esošās gaisvadu kabeļu līnijas pazemē. Lai gan ir iespēja nomāt citiem operatoriem piederošas pazemes kanalizācijas, tās ne vienmēr ir pieejamas gan fiziski, gan juridiski. Ir iespējams izbūvēt jaunas pazemes elektronisko sakaru kanalizācijas pašu spēkiem, taču tas ir sarežģīti. Rīgas centrā un tās rajonos, kur jau ir liels pazemes inženierkomunikāciju blīvums, tas bieži vien nav iespējams, jo tādējādi netiks ievērotas aizsargjoslas.”
A.Muižniece papildina, ka, ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi koncepciju gaisvadu kabeļu pārvietošanai pazemes kanalizācijā, pašvaldībai būtu jāmeklē praktiski risinājumi projekta ieviešanai, jo tai ir pieejamas vairākas pazemes inženierkomunikācijas, kuras operatori varētu izmantot. Tomēr šāda iespēja netiek piedāvāta, un tiek izteikti daudzi un dažādi argumenti, lai operatoriem šāda iespēja netiktu sniegta.
“Balticom” ir iesniegusi Rīgas pašvaldībai vairākus lūgumus izmantot pašvaldības rīcībā esošo infrastruktūru, taču vienmēr ir saņemti atteikumi. Piemēram, tika atteikts lūgums ievietot “Balticom” telekomunikāciju cauruli Jorģa Zemitāna tilta projektēšanas gaitā un Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada rekonstrukcijas laikā. Tāpat arī gājēju un veloinfrastruktūras izbūves projektā Biķernieku ielā posmā no T/C IKEA līdz pilsētas robežai netika piedāvāta iespēja ievietot “Balticom” gaisvadu līnijas pazemes kanalizācijā.
“Elektronisko sakaru gaisvadu problēmas Rīgā attiecas ne tikai uz “Bite Latvija” un “Balticom”, bet arī citiem komersantiem, kas saviem klientiem sniedz televīzijas un interneta pakalpojumus. Mēs mudinām Rīgas pašvaldību sākt aktīvi risināt šos jautājumus un nodrošināt nepieciešamos apstākļus, kas ļautu komersantiem izpildīt pašas pašvaldības izvirzītās pārspīlētās prasības, veicinātu nozares attīstību un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti sabiedrībai. Diemžēl pašlaik komersanti, neskatoties uz centieniem ievērot jaunās prasības un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, nevar veikt nepieciešamos uzlabojumus bez pašvaldības atbalsta un aktīvas līdzdalības,” uzsver Latvijas Telekomunikācijas asociācijas Izpilddirektors Jānis Lelis.
