Neskatoties uz virtuālo valūtu riskiem, tās nav plānots aizliegt ne Eiropā, ne Latvijā, toties uzraudzīt – gan. Nākotnē par peļņu, kas gūta no virtuālās valūtas rakšanas vai pārdošanas, visticamāk, būs jāmaksā nodoklis.

Virtuālo valūtu biržās šobrīd ir pieejamas vairāk nekā 1600 virtuālo valūtu, kuru kopējā tirgus kapitalizācija jūlija vidū bija 245 miljardi ASV dolāru. Precīzi dati par virtuālo valūtu izmantošanu Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū nav pieejami, atzīst Finanšu ministrija (FM), iesniedzot valdībā ziņojumu par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem. FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei. Turklāt virtuālo valūtu izmantošanas apjomi Eiropā un īpaši Latvijā ir nebūtiski, salīdzinot ar maksājumu skaitu un apjomu eiro valūtā.

«Neskatoties uz to, ka pirmās, 2008. gadā radītās, virtuālās valūtas Bitcoin ideja bija kļūt par globālu un efektīvu maksāšanas līdzekli, šis mērķis līdz šim nav sasniegts. Tajā pašā laikā šobrīd Bitcoin un virkne citu virtuālo valūtu kļuvušas par augsta riska spekulāciju objektu, kuru izmanto vieglas peļņas tīkotāji, tostarp daudzi nepieredzējuši investori ar gaidām par pastāvīgu virtuālās valūtas vērtības pieaugumu. Šādas gaidas nav pamatotas, jo virtuālajām valūtām nav materiāla seguma. To neemitē un negarantē valstu centrālās bankas, un to cenu pret reālo naudu nosaka tikai investoru vēlme tās iegādāties un pārdot, proti, virtuālo valūtu maiņas kurss ir ļoti svārstīgs,» norāda FM.

Speciālisti pauž arī bažas, ka virtuālo valūtu tās anonimitātes dēļ nereti izmanto noziedzīgu darījumu finansēšanā, tajā skaitā kibernoziedzībā.

Pieņem, bet neglabā

Norēķini virtuālajā valūtā Latvijā nav tipiski, taču ir iespējami gan starp privātpersonām, gan maksājot par atsevišķu uzņēmumu pakalpojumiem. 2014. gadā nacionālā lidsabiedrība airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas kā maksājuma līdzekli par pārdotajām biļetēm uzsāka pieņemt Bitcoin kriptovalūtā.

2017. gada laikā klientu skaits, kas izmantojuši pakalpojumu, dinamiski audzis. Ar Bitcoin apmaksāto rezervāciju skaits audzis par divām trešdaļām, bet pārdoto biļešu vērtība bija pat divarpus reizes lielāka. Trīs gadu laikā kopumā šo pakalpojumu izmantojuši vairāk nekā 800 klientu, kas veikuši vienu vai vairākas rezervācijas, Neatkarīgajai atklāja uzņēmuma pārstāvji.

airBaltic Bitcoin maksājumu sistēmas nodrošinātājs saņemtos maksājumus automātiski konvertē uz eiro. Tas nozīmē, ka airBaltic līdzekļus Bitcoin kriptovalūtā neapgroza. Turklāt Bitcoin ir vienīgā kriptovalūta, kuru airBaltic pieņem kā maksājuma līdzekli par tās biļetēm. Biļešu cenas mājaslapā tiek aprēķinātas eiro. Kad airBaltic klienti izvēlas apmaksāt rezervāciju ar Bitcoin, tās valūta tiek aprēķināta eiro, vadoties no aktuālā valūtas maiņas kursa. Šis pakalpojums ir pieejams, iegādājoties airBaltic Basic klases biļetes. Bitcoin maksājumi tiek apkalpoti bez transakcijas maksas un ir pieejami biļešu iegādei ne mazāk kā piecas dienas pirms plānotās izlidošanas.

Arī a/s BDO Latvia un zvērinātu advokātu birojs BDO Law 2017. gada 1. decembrī uzsāka norēķinu pieņemšanu bitkoinos. Uzņēmuma nodokļu jurists Valts Stūrmanis Neatkarīgajai apstiprina, ka interese par šo norēķinu veidu Latvijā ir. «Tā nav ikdiena, bet ir klienti, kuri vēlas norēķināties bitkoinos,» teic V. Stūrmanis. Līdzīgi kā airBaltic, arī BDO zīmola uzņēmumos nav Bitcoin maciņa, kurā tiktu glabāta virtuālā valūta. Bitkoinos saņemtie maksājumi automātiski tiek konvertēti uz eiro.

Rakšanas rēķini

Bitkoinus vai citu kriptovalūtu savā īpašumā var iegūt trīs veidos – nopirkt par reālu naudu, saņemt kā maksājumu, pārdodot kādu preci vai pakalpojumu, vai arī izrokot, tas ir, piedaloties sistēmas uzturēšanā, pārbaudot un saglabājot darījumus blokķēdē – publiskā dalītā transakciju žurnālā. (Blokķēde faktiski ir izkliedēta datubāze, kas neglabājas vienā vietā, bet kopiju veidā pie katra sistēmas dalībnieka. Transakcijas tajā tiek strukturētas savā starpā cieši saistītos blokos.) Par rakšanu tiek samaksāts ar kriptovalūtu pēc noteikta koeficienta. Lai piedalītos rakšanā, ir nepieciešams jaudīgs dators, speciāla rakšanas iekārta vai spēcīga viedkarte, interneta pieslēgums, specifiska programmatūra. Taču jāapzinās, ka šī rakšana ir ļoti energoietilpīgs process. Aptaujājot kādreizējos bitkoinu racējus, NRA.lv secināja, ka salīdzinoši augsto elektrības cenu dēļ Latvija nav labvēlīgākā vieta šai nodarbei. Tā kļūst izdevīga vien brīžos, kad bitkoinu cena ir augsta. Pretējā gadījumā elektrības rēķins būs augstāks nekā nopelnīto bitmonētu vērtība. Turklāt jārēķinās, ka ik pēc četriem gadiem tiek samazināta samaksa par rakšanu. 2016. gadā tā saruka uz pusi. Nākamais šāds samazinājums gaidāms 2020. gadā

Vadlīnijas un darba grupa

Ministru kabinets, iepazīstoties ar FM ziņojumu, uzdeva Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) līdz 2018. gada 20. decembrim izstrādāt vadlīnijas par esošo finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvu attiecināšanu uz sākotnējo virtuālo valūtu piedāvājumu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2019. gada 31. martam jāizstrādā vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam, kā arī vadlīnijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvā regulējuma piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam.

FM uzdots līdz šā gada 20. decembrim sagatavot grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai noteiktu kārtību, kā ar nodokli apliek ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas.

Tajā pašā laikā FM atzīst arī blokķēžu sistēmas priekšrocības. Pateicoties tam, ka tehnoloģija ļauj optimizēt daudzus procesus, tai šobrīd saredz lielas attīstības iespējas nākotnē, piemēram, finanšu, rūpniecības, enerģētikas, loģistikas, lietu interneta, veselības un pat valsts pārvaldes jomā. Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, kā arī veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, plānots izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā.

***

Virtuālās valūtas ar lielāko tirgus kapitalizāciju

Virtuālā valūta Tirgus kapitalizācija, miljardos USD

Bitcoin (BTC) 105,9

Ethereum (ETH) 43,3

Ripple (XRP) 17

Bitcoin cash (BCH) 11,6

EOS (EOS) 6,1

Litecoin (LTC) 4,3

Stellar (XLM) 3,3

Cardano (ADA) 3,2

IOTA (MIOTA) 2,6

Tether (USDT) 2,6

Ilze Šteinfelde

Foto: Pixabay