Pat ja ārsts izrakstījis kompensējamo zāļu recepti trim mēnešiem, aptiekā pacients drīkst izņemt vai nu visu izrakstīto zāļu apjomu uzreiz, vai tikai vienai nedēļai vai mēnesim, tā zaudējot iespēju ar šo pašu recepti zāles iegādāties turpmāk. Mainīt šo absurdo situāciju aicina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Ja pacientam ar hronisku saslimšanu ir nepieciešami pieci medikamenti, ārsta izvēle ir izrakstīt piecas receptes trim mēnešiem, bet tad pacientam vai nu jānopērk visi pieci medikamenti trim mēnešiem, vai arī ģimenes ārstam jāizraksta 15 receptes, vēsta NRA.lv.
Kompensējamo medikamentu iegādei ārsts drīkst izrakstīt recepti ilgākam laika periodam. Ja pacients ar recepti, kas izrakstīta medikamentu iegādei trīs mēnešu ilgam laika posmam, atnāk uz aptieku, viņam jāiegādājas vai nu viss zāļu apjoms, vai daļa zāļu, piemēram, vienam mēnesim, taču tā viņš zaudē iespēju šo e-recepti izmantot atkārtoti un trīs mēnešu laikā zāles pirkt vēlreiz. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska stāsta, ka ārsti iespēju robežās cenšas palīdzēt, izrakstot trīs receptes – katram mēnesim savu, taču tas ievērojami apgrūtina gan pacientu, gan ārstu ikdienu, īpaši, ja pacientam ir jālieto vairāki medikamenti. «Ārsts raksta kaudzi recepšu, bet aiz kabineta durvīm gaida gara pacientu rinda. Lai situāciju mainītu, Veselības ministrijai ir jārod iespēja atcelt ierobežojumu, kas liedz kompensējamos medikamentus izpirkt pa daļām,» norāda L. Kozlovska. Nozīmējot terapiju, ģimenes ārsti cenšas novērtēt pacienta finansiālās iespējas un līdzvērtīgu medikamentu grupā meklē optimālu variantu. «Ģimenes ārstam arī pacienti, zinot, ka nevarēs nopirkt zāles visiem trim mēnešiem uzreiz, lūdz izrakstīt trīs receptes, un iespēju robežās ārsti to dara, taču bieži vien tas nav iespējams lielās darba slodzes un daudzo pacientu dēļ,» atzīst ģimenes ārste. «Nav saprotams, kādēļ pacientam nevar ļaut ar vienu kompensējamo medikamentu recepti izpirkt zāles pakāpeniski trīs mēnešu periodā, ja jau tagad pa daļām ir iespēja izpirkt zāles, kas izrakstītas parastajā receptē.» Tas ģimenes ārstiem šķiet dīvaini, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskos sasniegumus. Par bīstamu ģimenes ārste sauc pacientu praksi sašķirot izrakstītos medikamentus, tā paši sev nozīmējot terapiju. Šonedēļ pirkšu vienu medikamentu, nākamnedēļ – otru.
Finansiālu apsvērumu dēļ liela daļa pacientu medikamentus nelieto atbilstoši ārstu norādēm un neiegādājas zāles. Mēness aptiekas veica savu farmaceitu aptauju, kurā atklājies, ka piektā daļa aptieku apmeklētāju lūdz padomu farmaceitam, kurus no ārsta izrakstītajiem medikamentiem jāiegādājas obligāti, bet kurus var nepirkt. 40 procenti aptiekāru atzinuši, ka grūtības iegādāties zāles ir vismaz pusei pacientu. Tikai četrās no 236 aptiekām pircēji nav lūguši palīdzību izšķirot medikamentus. Jo lielāks pacienta vecums, jo biežāk farmaceitam tiek lūgts padoms, kuras zāles pirkt, kuras ne. Kritiskā receptes cena, kāda vienā reizē jāsamaksā par medikamentiem, apmēram trešdaļai pircēju ir robežās no 35 līdz 40 eiro. «Farmaceiti ikdienā redz, ka iedzīvotāji izmanto iespēju medikamentus parastajā receptē izpirkt pakāpeniski. Daudzi to pašu lūdz arī saistībā ar kompensējamo medikamentu receptēm, kurās nereti ārsts izraksta zāles trīs mēnešu periodam. Taču Ministru kabineta noteikumi un aptieku līgums ar Nacionālo veselības dienestu šādu iespēju nepieļauj – kompensējamo zāļu recepte ir jāizpērk vienā reizē,» saka uzņēmuma Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.
Ņemot vērā pacientu situāciju, Mēness aptiekās radīts veids, kā ļaut pacientiem saņemt uzreiz visus medikamentus, maksājot par tiem pakāpeniski. Juridiski tas ir kā aizdevums bankā, bet, kā norāda D. Juskovecs, «pēc būtības mēs cilvēkam ļaujam saņemt visus medikamentus uzreiz». Procenti par šo aizdevumu netiek rēķināti. Šāda pakalpojuma neesot nekur citur ne Baltijā, ne Eiropā, un tas nav brīnums. Latvijā ir viszemākais finansējums kompensējamām zālēm, daudzu slimību ārstēšanai pacientiem joprojām ir augsti līdzmaksājumi, kā arī pacienti pārmaksā par dārgākām zālēm tā vietā, lai iegādātos lētākus analogus. Zināmā mērā zālēs līzingā ir vājuma apliecinājums atbildīgām iestādēm par nespēju šo problēmu risināt.
No Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka mainīt šo kārtību nav iespējams, jo tāda ir kārtība. Proti, ja aptiekā aktivizē e-recepti, informācija aiziet uz Nacionālo veselības dienestu un tas var samaksāt par pacientam izsniegtām zālēm. Un, ja tas izdarīts, tad vēlreiz iedarbināt šo pašu e-recepti neesot iespējams.
Inga Paparde
Foto: Pixabay
