No nākamā gada saskaņā ar Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir plānots ar nodokli aplikt bezdarbnieku atlīdzības un stipendijas, raksta portāls NRA.
Valsts iegūtu papildu summu nodokļos, taču ienākumus zaudētu cilvēki, ja vien šīs stipendijas netiktu palielinātas, piemēram, algotos pagaidu darbos nodarbinātajiem. «Finanšu atlīdzība ir noteikta tik zema, ka tās aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ievērojami pasliktinās nabadzīgākās iedzīvotāju daļas situāciju,» norāda Labklājības ministrija (LM), kas valdībā iesniedza ziņojumu un aicina vēl vismaz pāris gadus ienākuma nodokli bezdarbnieku stipendijām nepiemērot. Tāpat LM aicina mainīt pašreizējo – nedaudz absurdo – situāciju un saglabāt nodokļa atvieglojumus vecākiem, kuru bērni vasarā mēnesi vai divus strādā.
Pagaidām valdība ir izskatījusi un atbalstījusi LM ziņojumu, kurā ministrija rosina no 2015. līdz 2017. gadam neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) stipendijas un atlīdzības, ko izmaksā bezdarbniekam aktīvo nodarbinātības pasākumu laikā. Tieši no 2015. gada spēku zaudē Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli pārejas noteikumu punkts, kurš paredz, ka no aplikšanas ar nodokli ir atbrīvotas bezdarbnieku stipendijas un atlīdzības. Valdības sēdē LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norādīja, ka NVA stipendijas vai atlīdzības ir finanšu atbalsts, ko bezdarbnieki saņem nodarbinātības pasākumu laikā, lai kompensētu izdevumus (ceļa, ēšanas izdevumi, mācību materiālu iegāde), bet ne tādēļ, lai nodrošinātu iztikas līdzekļus. Izņēmums ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi, bet arī šajā gadījumā finanšu atlīdzība ir noteikta tik zema, ka tās aplikšana ar nodokli ievērojami pasliktinās iedzīvotāju situāciju, – viņu ienākumi 2015. gadā varētu samazināties par 23 procentiem.
Ja atlīdzības un stipendijas pie esošiem apmēriem tiktu apliktas ar nodokli, bezdarbniekiem būtu ierobežotas iespējas piedalīties pasākumos, jo atlīdzības būs nepietiekamas, lai segtu visas izmaksas, proti, cilvēkiem pat nepietiktu naudas, lai nokļūtu līdz mācību vai darba vietai. LM aprēķinājusi, par kādu summu minimāli jāpalielina stipendiju apmēri, ja tās tiktu apliktas ar nodokli. Piemēram, bezdarbnieks profesionālās apmācības programmā pašlaik saņem 99,60 eiro stipendiju mēnesī, – ja tiktu piemērots ienākuma nodoklis, stipendiju vajadzētu palielināt līdz 106,95 eiro. Ja nodokli piemērotu atlīdzībai algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos (kādreiz sauktā simtlatnieku programma), to vajadzētu palielināt no 142,29 eiro līdz 162,39 eiro mēnesī. Tāpat LM aprēķinājusi, ka budžeta ieņēmumi nākamgad no stipendijām un atlīdzībām būs mazāki nekā papildus nepieciešamais finansējums stipendiju un atlīdzību apmēra palielināšanai, iekļaujot arī nodokļiem paredzēto summu. Tā rezultātā samazināsies bezdarbnieku skaits, kurus varēs iesaistīt apmācības vai citās programmās, jo daļa stipendiju naudas vienkārši būs jāatdod valsts budžetam. LM aplēses liecina, ka iesaistāmo bezdarbnieku skaits var samazināties pat par 2167 cilvēkiem). Konceptuāli LM ierosinājumam bezdarbnieku stipendijas neaplikt ar nodokli valdība piekrita. Jāgaida Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā.
Valdība atbalstīja arī citu LM iniciatīvu – ja skolēni iesaistās NVA nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, vecākiem jāsaglabā tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Ierēdņi secinājuši, ka summa, ko iegūst valsts budžets, ja vecākiem uz mēnesi vai diviem jāatsakās no nodokļu atvieglojuma, kamēr bērns strādā, nav samērīga ar vecākiem uzlikto administratīvo slogu un ienākumu samazinājumu. LM atzīst, ka ierosinājums mazināt administratīvo slogu attiecas tikai uz tiem vecākiem, kuru bērni iesaistīti tieši NVA pasākumos, saka LM speciāliste Viktorija Buraka. LM skaidrojums, kāpēc tā, sekos.
Inga Paparde
