NATO dalībvalstis cenšas pildīt alianses līgumā noteikto prasību par finansējumu aizsardzībai 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, taču svarīgs ir ne tikai finansējums, bet arī tā lietderīgs izlietojums, šorīt LTV “Rīta panorāmai” atgādināja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

ASV prezidents Donalds Tramps pauda viedokli, ka alianses dalībvalstis pietiekami daudz līdzekļu nevelta aizsardzībai un ASV nākas maksāt par tam valstīm, kuras iegulda aizsardzībā mazāk, nekā vajadzētu.

“Mums ir jāaizstāv šīs valstis, bet daudzas no tām nemaksā tik, cik tām vajadzētu,” viņš paziņoja, piebilstot, ka tas ir “ļoti negodīgi pret Savienotajām Valstīm”.

Vēlāk pēc telefonsarunas ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis alianses Eiropas valstis palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Līdz šim gan no 28 NATO dalībvalstīm tikai piecas savos aizsardzības budžetos sasniedz 2% – Apvienotā Karaliste, Polija, Grieķija, Igaunija un ASV. Vislielākie nemaksātāji ir Spānija, Beļģija, Slovēnija un Luksemburga.

Bergmanis intervijā LTV apliecināja, ka Eiropas valstis šobrīd tiecas uz finansējuma palielināšanu. Latvija aizsardzībai atvēlēs 558 780 000 eiro, kas ir apmēram par 110 miljoniem vairāk nekā tagad.

Ministrs gan uzsvēra, ka finansējuma palielināšana nevar būt pašmērķis, svarīgi ir tas, ko mēs ar šo naudu gribam panākt un izlietot to lietderīgi.

Tikmēr, jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps maijā tiksies ar NATO dalībvalstu līderiem, informē Baltā nama administrācija. Neskatoties uz iepriekš pausto kritiku, Tramps sarunā izteicis atbalstu NATO, vienlaikus aicinot citas bloka dalībvalstis sniegt lielāku ieguldījumu drošības jautājumu risināšanā.

Foto: Latvijas armija