Papildu miljoni veselībai nedrīkst pazust melnajā caurumā, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, norādot, ka, ja ģimenes ārsti skaļi neprasīs, tad viņiem nekas netiks.
Belēvičs uzsver, ka, lai arī jau agrāk ārsti rīkojuši dažādus piketus, tādas protesta formas kā tagad nav bijušas nekad. “Varētu domāt, kāpēc streiks notiek tagad, kad premjerministrs saka – veselības sistēmai papildus būs 200 miljoni eiro? Tik liels pielikums nav bijis nekad. Kāpēc mediķi streiko, ja papildus dos tik daudz naudas? Es saprotu, kāpēc tas notiek. Prasīt naudu ir jēga tad, kad ir nauda. No kā veidojas šie 200 miljoni? Tos veido divas daļas. 120 miljoni ir nauda, kura iegūta uz budžeta deficīta palielinājuma rēķina un kura ir saskaņota ar Eiropas Komisiju (EK). No šīs naudas atalgojumam nedrīkst izmaksāt neko. Šī nauda ir paredzēta reformām. Kas ir atlikušie 80 miljoni? Tā ir nauda, ko ienesīs sociālo iemaksu viens papildu procents. Pusprocentu samaksās darba devējs, otru pusi darba ņēmējs. Kad tiek dalīta tik liela nauda, tad, gluži loģiski, spēcīgas mediķu organizācijas piesaka prasības pēc savas daļas,” klāstīja Belēvičs.
Viņš norādīja, ka medmāsām vajag vispirms, jo bez viņām medicīna vispār apstāsies. Arī ģimenes ārsti piesakās, un arī viņiem vajag. Tātad 80 miljoni ir summa, no kuras varētu kaut ko novirzīt darba algām. “Savukārt finanšu ministre saka, ka koalīcija ir vienojusies par minimālās algas celšanu no 380 eiro uz 430 eiro. Ko tas nozīmē? Veselības aprūpes iestādēs strādā ļoti daudz cilvēku, kas strādā par minimālo algu. Sanitāri, garderobisti, liftnieki utt. Paceļot algu viņiem, samazinās vai pat nolīdzinās atalgojuma atšķirības starp šo kategoriju darbiniekiem un vidējo medicīnisko personālu. Tas nozīmē, ka atalgojums jāceļ pa trepīti arī pārējām mediķu kategorijām. Lai kompensētu tik lielu minimālās algas celšanu, nepieciešami 60 miljoni eiro. Tātad no 80 miljoniem 60 miljoni jau ir prom. Ja ģimenes ārsti skaļi neprasīs, tad skaidrs, ka no šīs sākotnēji it kā lielās naudas, 200 miljoniem, viņiem nekas netiks. Līdz ar to ģimenes ārstus es saprotu,” sacīja bijušais ministrs.
Viņš uzsvēra, ka ģimenes ārsti pārsvarā ir uzņēmēji. Neliela daļa ir darba ņēmēji poliklīnikās, bet lielākajam vairumam ģimenes ārstu prakses ir kapitālsabiedrības. Viņi savā uzņēmumā saņem gan darba algu, gan nākamā gada sākumā saņem dividendes par iepriekšējo gadu.
“Kad biju ministrs, tad mēs izsūtījām ģimenes ārstiem aptauju, lai viņi brīvprātīgi pasaka, cik viņi sev izmaksā algās. Veides kundzei (Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidentei) šī aptauja ļoti nepatika. Šo jautājumu mēs uzdevām pašiem ārstiem, nevis Finanšu ministrijai, lai tā ar VID palīdzību pateiktu, kādas šajā nozarē tiek izmaksātas algas un dividendes. Kad Veides kundze uzzināja par šo aptauju, tad viņa visiem ģimenes ārstiem izsūtīja aicinājumu neatbildēt uz to. Tomēr vairāki simti mums jau bija paguvuši atbildēt. Šis skaits bija pietiekams, lai datus varētu ekstrapolēt uz visu nozari. Mēs nonācām pie secinājuma, ka tolaik, tas ir, pirms diviem gadiem, ģimenes ārstu vidējā alga bija par 10-15% lielāka nekā vidējā ārstu alga nozarē. Nedomāju, ka pa šo laiku kaut kas ir būtiski mainījies,” sacīja Belēvičs.
Viņš norādīja, ka ģimenes ārsti rīkojas pareizi, vēršot sabiedrības uzmanību uz savu nepietiekamo atalgojumu, jo viņiem objektīvi arī vairāk vajag. “Viņu praksēm vajag vairāk naudas, lai viņi varētu maksāt vairāk savām medmāsām, ārstu palīgiem, lai varētu labāk aprīkot un uzturēt savas prakses. Šis salīdzinājums gan nedaudz velk uz konfliktu nozarē, jo visiem ir par maz. Ja jūs jautātu, kam vajag visvairāk, mana atbilde būtu – medmāsām,” pauda bijušais ministrs.
Jau vēstīts, ka sākot no 3.jūlija vairāk nekā 650 ģimenes ārsti sākuši beztermiņa streiku. Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Foto: Saeimas kanceleja
