Ja valdība pieņems tādu budžetu, kas neatbildīs senioru interesēm, mēs iesim uz Saeimu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča.
Viņa norādīja uz to, ka, jau vairākus gadus pensiju indeksācijā ņem vērā cilvēka darba stāžu, un pensijas pieaugums ir atkarīgs no darba stāža gadiem – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums indeksācijā: “Daļai senioru nepatīk šī indeksācijas kārtība, jo, piemēram, cilvēks ir nostrādājis 29 gadus, bet viņam būs vismazākais pensijas pieaugums, lai gan tikai viens gads šķir no nākamā pakāpiena, proti, 30‒39 gadi, kad indekss jau ir lielāks. Lielai daļai pensionāru problēma ir nelielie darba stāži, turklāt ar grūtībām pierādīti, jo mūsu nesenā vēsturē ir bijuši periodi, kad cilvēki ir strādājuši, bet ne vienmēr tas ir tagad ieskaitīts darba stāžā. Nepatīk sadalījums pēc darba stāža, jo indeksācijas mērķis ir saglabāt pensijas pirktspēju, kad palielinās patēriņa cenas, bet tad sanāk tā, ka daļai pieliek vairāk, daļai mazāk, lai gan tā inflācija visus skar vienādi. Tas ir diskutējams jautājums, mēs uzklausām visus.”
Viņa pauda, ka par šādu indeksācijas kārtību ilgstoši cīnījās paši seniori, jo tie, kuriem ir lieli un ļoti lieli darba stāži, ir ieinteresēti saņemt lielāku atbalstu, jo viņi ir strādājuši būtiski ilgāk, daži pat vairāk nekā piecdesmit gadus. “Septembrī sanāksim kopā mūsu pensiju lietu padomē, strādāsim un diskutēsim par šiem jautājumiem. Meklēsim iespējas, variantus, kā palīdzēt tieši tiem pensionāriem, kuriem ir viszemākās pensijas. Manuprāt, tas vairāk būtu pensiju piemaksu jautājums. Mūsu priekšlikums ir saistīts ar pensiju piemaksu palielināšanu. Mēs prasām pensiju piemaksas tiem, kuri pensionējušies līdz 1996. gada 31. decembrim, palielināt no pusotra eiro uz diviem eiro par vienu darba stāža gadu, savukārt tiem, kuri pensionējušies, sākot no 1997. gada – pensiju piemaksu noteikt pusotra eiro apmērā par vienu darba stāžu gadu. Pašlaik šī piemaksa viņiem ir viens eiro. Mēs rēķinājām, ja cilvēkam ir pierādīts darba stāžs 40 gadi, tad pašlaik viņš saņem pensiju piemaksu 40 eiro, bet palielinot būtu jau 60 eiro. Šajā jautājumā būtisks aspekts ir darba stāžs,” sacīja Barča.
“Pašlaik šis neapliekamais minimums ir 300 eiro, bet nākamgad saskaņā ar likumu tam jābūt 330 eiro. Esam saņēmuši informāciju no Finanšu ministrijas, ka viņi plānojot noteikt to nākamgad 350 eiro apmērā. Mūsu prasība ir noteikt šo neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā, pašlaik tas būtu 430 eiro. Neko pārsteidzīgu vai neapdomīgu mēs neizsakām, jo balstāmies pašu politiķu solītajā par pensijām un algām. Šādu un pat vēl lielāku neapliekamo minimumu solīja vairākas pašlaik Saeimā ievēlētās politiskās partijas,” atgādināja Barča.
“Solīja visi, un tagad notiek atkāpšanās no solījumiem, no saviem vārdiem. Runājot par neapliekamo minimumu, jāsaka, ka tas attiecas un ir aktuāli tiem pensionāriem, kuri saņem pensijas virs 300 eiro, bet ir cilvēki, kuriem līdz 300 eiro ir ļoti tālu. Tāpēc mēs pieprasām palielināt pensiju piemaksas, jo tā mēs atbalstīsim visus seniorus un valsts parādīs cieņu pret cilvēkiem, kuri strādājuši ilgu darba mūžu,” piebilda Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja.
“Ja valdība pieņems tādu budžetu, kas neatbildīs senioru interesēm, mēs iesim uz Saeimu. Sāksim nopietnas sarunas ar frakcijām un komisijām. Mēs varam kļūt ļoti nemierīgi, tomēr protestēt krastmalā ar lozungiem mēs nedomājam. Lai gan seniori ir dažādi un daudzi būtu gatavi protestēt jau rīt,” atzina Barča.
Foto: Saeimas kanceleja
