Konsultācijas par šiem piedāvājumiem ir atvērtas visām ieinteresētajām pusēm un ilgs līdz 2011. gada 25. februārim, raksta POK.lv
Atbilstoši Bāzeles komitejas paziņojumam šī iniciatīva ir atbilde uz 2008. gadā izcēlušos globālo finanšu krīzi. Jauno piedāvājumu mērķis ir nodrošināt «efektīvu tirgus disciplīnu». Komiteja arī izteikusi bažas par faktu, ka iepriekšējie likumi par bonusu izmaksām dažādās valstīs interpretēti atšķirīgi, kas ievērojami apgrūtinājis starptautiskās banku politikas salīdzinošo analīzi finanšu stimulu sfērā.
Solīts, ka jaunie likumi, kurus plāno pieņemt Bāzeles komiteja, būs gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi – tajos tiks ņemti vērā bonusu aprēķināšanas principi un to saistība ar darba rezultātiem.
Vienlaikus Bāzeles komitejas piedāvājumi daudz ir mazāk radikāli nekā Eiropas banku uzraudzības institūciju komitejas (CEBS) iniciatīva, kura tika publiskota decembra sākumā. Atbilstoši šim dokumentam tiek noteikts, piemēram, kāda daļa no bonusa summas var tikt izmaksāta naudā, atgādina BBC.
1974. gadā Starptautisko norēķinu bankas (Bank for International Settlements) paspārnē nodibinātās Bāzeles komitejas biedri ir augsti G-10 valstu (Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Kanādas, ASV, Nīderlandes Francijas, Šveices, Zviedrijas un Japānas), kā arī Luksemburgas, Spānijas, Austrālijas, Brazīlijas, Ķīnas, Indijas, Dienvidkorejas, Meksikas un Krievijas centrālo banku un finanšu uzraudzības institūtu pārstāvji.
Komitejas darbā ar novērotājas tiesībām piedalās arī Eiropas Komisija. Bāzeles komiteja uz sēdēm pulcējas četras reizes gadā, bet tās priekšsēdētājs patlaban ir Nīderlandes Centrālās bankas vadītājs un Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Nuts Velinks.
