Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izpaudis Latvijas ekonomikai neglaimojošo komercbanku izvairīšanos kreditēt mājsaimniecības bez valsts galvojuma piesaistīšanas.
A. Ašeradens izmantoja drīzāk slēpjamus nekā publiski izceļamus skaitļus, lai attaisnotu kredītsloga palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Tieši šādām ģimenēm valsts sola atbalstu mājokļa pirkšanai ar galvojumu komercbankām par daļu no mājokļa pirkšanai piešķirtā kredīta. Galvojums nav nauda, taču valsts galvojumi tik un tā ir limitēts un kopējā valsts parādā iekļaujams rādītājs. Valstij ir pienākums rezervēt naudu savu galvojumu dzēšanai, jo pasaulē nav precedentu, ka kādam būtu izdevies izsniegt aizdevumus un galvojumus tikai tādiem klientiem, kuri norēķinās par savām saistībām pilnā sastāvā. Pašreiz valsts par savu risku iekasē no galvojuma ņēmējiem vienreizēju komisijas maksu 2,5% apmērā no galvotajām summām, bet turpmāk valsts gribētu iekasēt apmēram šādus procentus desmitiem gadu garumā. Varbūt procentu likmes būs nedaudz zemākas un vēl mazliet pazeminātas ģimenēm ar daudziem bērniem, taču tik un tā ģimenēm nāksies gadu gaitā samaksāt desmitreiz vairāk, nekā būtu jāmaksā pēc tagadējiem noteikumiem.
Valsts iecerētā maksājumu sloga palielināšana speciāli ģimenēm ar bērniem, jo ne uz kādām citām ģimenēm šis maksājums nevar attiekties, patiešām prasa ārkārtīgi spēcīgus argumentus. Laikam jau pietiek ar vienu vienīgu argumentu par vienu vienīgu izvēli starp valsts sadārdzinātu kredītu un nekādu kredītu. Citiem vārdiem sakot, A. Ašeradens brīdina, ģimenes bez valsts līdzdalības nekādus kredītus nedabūs vispār. Tādā situācijā ģimenēm būs jāmaksā valstij, cik tik valsts prasīs.
Skaitliski to izsaka fakts, ka komercbanku izsniegto jauno kredītu kopapjomā kredītu daļa ar valsts galvojumu pieaugusi no 33% pagājušā gada 4. ceturksnī līdz 50% šā gada 1. ceturksnī. Turpinot šādu progresiju tīri aritmētiski, šā gada beigās Latvijā vairs vispār nebūtu mājokļu kredītu bez valsts galvojumiem. Reālajā dzīvē nekas tik viennozīmīgi nenotiek, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka Latvijas komercbankās izvērsusies kopš 2008. gada jau nezin kura pēc skaita kredītu nedošanas kampaņa. Ja pagājušogad ap šādu laiku šķita, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma izmaiņas pāriet no stabila sarukuma uz svārstībām, kurām valsts galvojumu iespējas parādīšanās piešķirs stabilitāti vai pat vieglu augšupeju, tad tagad atkal jākonstatē stabils sarukums. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaitītais visu komercbanku izsniegto kredītu atlikums mājsaimniecībām šā gada 31. martā bijis par 226,5 miljoniem mazāks nekā 2015. gada 31. aprīlī un par 43 miljoniem mazāks nekā pagājušā gada 31. decembrī.
Kredītportfeļa sarukums noticis par spīti valsts galvoto kredītu skaita pieaugumam no 487 pagājušā gada 4. ceturksnī līdz 638 šā gada 1. ceturksnī, kam šajā pašā periodā atbilda valsts galvotās summas pieaugums no trijiem miljoniem eiro līdz četriem miljoniem eiro. Valsts galvojumu apsaimniekotājsabiedrība Altum ir devusi paraugpiemēru par 50 tūkstošus eiro vērtu mājokļa pirkumu, no kura 40 tūkstošus eiro banka sedz ar savu risku un septiņus tūkstošus – ar valsts galvojumu, bet trīs tūkstošus uzreiz samaksā pircējs. Tādā veidā valsts galvojums palīdz izdabūt no bankām daudz lielāku naudas summu, nekā valsts galvojusi.
Naudas izdabūšana laukā no komercbankām ir visām ES valstu valdībām izvirzīts uzdevums, ko Latvijas valdība pildīja arī ar 15. marta lēmumu piešķirt mājokļu galvojumu programmai vēl 859 385 eiro, raksta NRA.lv. Ar tiem vajadzētu pietikt valsts līdzdalībai 550 mājokļu iegādē. Šī nauda šobrīd nav izsmelta, un visi interesenti tiek gaidīti kādā no sešām komercbankām Citadele, SEB banka, Swedbank, Nordea banka, DNB banka un ABLV banka uz sarunām par aizdevumu ar daļēju valsts galvojumu. Tomēr nākamais iespējamais finansējuma avots galvojumiem izrādījās atbalsta programmā iesaistīto ģimeņu maksājumu desmitkāršošana, kas – ticēsim – neattieksies uz ģimenēm, kuras valstij jau samaksājušas komisijas naudu.
Spiedīgā situācija ar naudu valdībā apliecina ekonomikas mazspēju, uz ko komercbankas reaģē ar nevēlēšanos kreditēt iedzīvotājus. Ar valsts līdzdalību izsniegto kredītu augstais un vēl pieaugošais īpatsvars sāk izskatīties pēc mājiena, ka īpašu valsts uzticību, t.i., galvojumus ieguvušo cilvēku kreditēšana nav tīra komercdarbība, bet banku pateicība valstij par ļaušanu bankām nopelnīt ar valsts monopoluzņēmumu kreditēšanu un iedzīvotāju maksājumu apkalpošanas tarifiem.
Arnis Kluinis
Foto:Puurchantal
/https://pixabay.com/en/users/Puurchantal-727695//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
