Sešpadsmit Latvijas bankas un filiāles un Latvijas Komercbanku asociācija un divi tās asociētie biedri ir nosūtījuši vēstuli Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Jānim Ozoliņam, brīdinot par iespējamām negatīvām sekām, ko radītu plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumu ietekmē būtiski var pieaugt hipotekāro kredītu pirmās iemaksas un procentu likmes, padarot tos nepieejamus vairumam Latvijas iedzīvotāju, kā arī šie grozījumi var atstāt negatīvu ietekmi gan uz Latvijas biznesa vides vērtējumu, gan ekonomikas attīstību kopumā, portālu «Apollo» informēja LKA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.

Tādēļ bankas aicina Saeimu pārskatīt 2. lasījumā atbalstītos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai maksātnespējas regulējumam veidotu līdzsvarotu pieeju, kas novērstu šo grozījumu sagaidāmo negatīvo ietekmi. LKA plāno lūgt arī Eiropas Komisijas (EK) viedokli par grozījumu ietekmes vērtējumu, un aicina pirms grozījumu izskatīšanas galīgajā lasījumā sagaidīt EK viedokli, lai nemazinātu Latvijas biznesa vides un tautsaimniecības konkurētspēju plašā mērogā.

Vēstulē Latvijas amatpersonām bankas norāda: «Mūsu biznesa pamatā ir bankas atbildība pret klientiem, kas noguldījuši savu naudu depozītos jeb to aizdevuši, jo tieši šie līdzekļi tiek izmantoti, izsniedzot kredītus, tostarp hipotekāros kredītus, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ja minētie grozījumi tiks pieņemti un izsludināti, bankas būs spiestas kredīta cenā un nosacījumos iekļaut riskus, kas izriet no radikāli ierobežotām kreditora tiesībām, lai nemazinātu noguldītāju pārliecību par noguldītās naudas drošību.

Atbilstoši starptautiskajai finanšu pakalpojumu izcenošanas praksei ierosinātie grozījumi Maksātnespējas likumā padarītu kredītu likmes būtiski augstākas un ievērojami palielinātos pirmā iemaksa. Šādi nosacījumi padarītu Latviju par bēdīgu izņēmumu Eiropā – kā valsti, kur cilvēkam ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi būtu ļoti grūti vai pat neiespējami saņemt kredītu mājokļa iegādei. Īpaši tas var skart jaunas ģimenes, kurām vēl vairāk tiks ierobežotas iespējas un cerības iegūt ģimenes pieaugumam atbilstošus mājokļus. Kredītu nepieejamība radītu spiedienu īres cenu kāpumam, kas vēl vairāk saasinātu mājokļu pieejamības un sociālās problēmas.»

Tāpat bankas norāda uz iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā: «Patlaban Latvija atrodas 24. vietā starptautiskajā Doing Business indeksā. Starp visiem rādītājiem uzrādām visaugstāko rezultātu tieši iespējā saņemt kredītu – Latvija dala 3. vietu pasaulē šajā rādītājā. Ja minētie grozījumi Maksātnespējas likumā stāsies spēkā, Latvijas kritums Doing Business indeksā sekos nekavējoties. Ar vienu nepārdomātu likumdošanas iniciatīvu Latvijas investīciju vide draud kļūt neprognozējama vairuma investoru skatījumā, jo tiks uzdoti pamatoti jautājumi par Latvijas tiesiskā regulējuma ilgtermiņa stabilitāti. Tam pievienojams nenovēršamais kredītu plūsmas samazinājums, un kas būtiski ierobežos Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu.

Š.g. 1. janvārī veiksmīgas makroekonomiskās politikas un izlēmīgas fiskālās konsolidācijas rezultātā Latvija pievienojās eirozonai. Tas ir ievērojams Latvijas sabiedrības, politiķu un uzņēmēju sasniegums. Pēc eiro ieviešanas cilvēki gaida pozitīvas ziņas – labvēlīgāku starptautisko publicitāti, augstākus kredītreitingus, jaunu investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kas uzlabotu dzīvi ikvienam cilvēkam. Ja grozījumi Maksātnespējas likumā tiks pieņemti un izsludināti, to negatīvā ekonomiskā ietekme diemžēl var kļūt par nopietnu negatīvu atsvaru iespējamiem pozitīvajiem eiro ieviešanas ieguvumiem.»

Kā zināms, pērnā gada 28. novembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas piedāvā jaunu juridisko regulējumu kredīta devēju un ņēmēju attiecībās maksātnespējas gadījumā, paredzot, ka «pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas» un «dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar to saistītie galvojumi», kā arī būtiski saīsinot maksimālo fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu.