Teju puse Latvijas iedzīvotāju (44%) vecumā pēc 18 gadiem veido bezskaidras naudas uzkrājumu bankas kontā, liecina Norvik Bankas veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Zīmīgi, ka gada laikā krājēju īpatsvars pieaudzis par 10 procentpunktiem. Galvenais uzkrājumu veidošanas mērķis ir sava un savas ģimenes finansiālā drošība (58%).

Tāpat nozīmīga iedzīvotāju daļa veido uzkrājumu rūpēs par nodrošinātām vecumdienām (36%), kāda lielāka pirkuma veikšanai (25%), ceļojumam (24%), sava vai bērna izglītības izdevumu segšana (13%), kā arī pirmās iemaksas veidošana nekustamā īpašuma iegādei (13%).

Vairumā gadījumu krājēji izvēlas īstermiņa bezskaidras naudas uzkrājumu veidošanas stratēģijas – 47% naudu nogulda krājkontā, bet 42% – to tur savā algas kontā. Visbiežāk uzkrājumu bankā veido iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (56%), kā arī iedzīvotāji ar vidējiem (500 līdz 700 eiro mēnesī) un augstiem (virs 900 eiro mēnesī) ikmēneša ienākumiem (attiecīgi 56 un 64% iedzīvotāju).

“Uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai valstī, nauda iedzīvotāju maciņos paliek arvien vairāk. Turklāt arvien lielāka daļa to izvēlas noguldīt tieši bankā, visbiežāk ieguldot īstermiņa depozītos. Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, iedzīvotājiem viens no svarīgākajiem aspektiem, izvēloties noguldījumu pārvaldītāju, ir iespēja ātri piekļūt savai naudai un to nepieciešamības gadījumā izņemt (norāda 44% iedzīvotāju. Tas izskaidro arī tendenci noguldīt īstermiņa depozītos, krājkontā vai turēt naudu vienkārši algas kontā. Zīmīgi, ka šis aspekts cilvēkiem ir pat svarīgāks par augstām ienesīguma un procentu likmēm.

Turklāt krājēji visbiežāk izvēlas uzkrāt līdzekļus tajā bankā, kurā ir atvērts algas konts. Taču gudra rīcība būtu izpētīt plašāk tirgū esošo piedāvājumu un atrast risinājumu, kā likt savai naudai pelnīt,” stāsta Anna Vjaksa, Norvik Bankas privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja.

Foto: Shutterstock