Viens sarežģīts gads lauksaimniekiem nebūs iemesls, lai pārtrauktu sadarbību, Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta panorāma” pauda „Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.

„Swedbank” turpina apzināt situāciju plūdu skartajās saimniecībās un saprot, kāda ir šī brīža situācija un to, kas zemniekiem ir jāpārdzīvo, tāpēc aicina plūdu skartās saimniecības, kurām varētu būt grūtības segt kredītsaistības, vērsties bankā, lai meklētu individuālus risinājumus.

„Viens sarežģīts gads lauksaimniecībā nebūs iemesls, lai pārtrauktu sadarbību. Bankas uz lauksaimniecības nozari skatās ilgtermiņā, tādēļ pat „piena krīzes” laikā izsniedzām kredītus,” stāsta Miltiņš.

Miltiņš arī norāda, ka zemnieki kļūst gudrāki un labajos gados veido uzkrājumus, lai varētu pārdzīvot krīzes. Bet, protams, ir zemnieki, kas dzīvo no sezonas uz sezonu. Labāka situācija uzkrājumu veidošanā ir lielajās saimniecībās.

Kā ziņots iepriekš, pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, bankas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai ieskaitot, kopumā izsniegušas 558,7 miljonus eiro un tas veido 7,4% no banku izsniegtajiem kredītiem Latvijas tautsaimniecībā.

Ziņots, ka lietavu un plūdu radīto seku dēļ valdība izsludinājusi ārkārtēju situāciju 27 novados Latgalē un Vidzemē.

Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados.

Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no 2017. gada 29. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.

Foto: paulbr75/https://pixabay.com/en/users/paulbr75-2938186/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/