Norvik Bankas veiktā aptauja atklāj, ka 36% senioru vecumā no 60 – 85 gadiem pēdējā gada laikā ir saskārušies ar grūtībām segt izmaksas, kas saistītas ar mājokļa uzturēšanu. 60% aptaujāto atzīst, ka šo izdevumu pakāpeniskai segšanai vienkārši “savelk jostu ciešāk”, teju trešdaļa respondentu jeb 32% pēc palīdzības vēršas pie draugiem vai tuviniekiem, savukārt 28% – cenšas mācīties no kļūdām un veidot uzkrājumus priekšdienām.
“Kā atzīst 60% aptaujāto senioru, “jostas ciešāka savilkšana” ar mērķi pakāpeniski segt radušos izdevumus ir biežākā izmantotā stratēģija, nonākot finansiālās grūtībās. Aptauja rāda, ka seniori, kuri pēdējā gada laikā piedzīvojuši grūtības segt ar mājokļa uzturēšanu saistītus izdevumus, izrāda augstāku interesi par iespēju veidot īpašu uzkrājumu šādiem mērķiem (44%) nekā seniori vidēji (33%),” norāda Anna Vjaksa, Norvik Bankas privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja. “Tāpēc Norvik Banka ir izstrādājusi īpašu piedāvājumu senioriem – izveidot “Krājkontu siltumam” un veidot uzkrājumu laikā, kad rēķini par apkuri, gāzi, elektrību ir salīdzinoši mazāki. Kā norāda paši seniori – kal ratus ziemā, ragavas – vasarā.”
Problēmas rada neplānoti remontdarbi, komunālie maksājumi un NĪ nodoklis
Saskaņā ar pētījuma datiem, biežākais finansiālo grūtību cēlonis ir saistīts ar neplānotiem mājokļa remontdarbiem, ar ko saskārušies 53% respondentu, savukārt 43% grūtībās nonākošo senioru atzīst, ka problēmas sagādājusi arī komunālo rēķinu nomaksa. 23% nav spējuši segt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus.
No neparedzētiem remontdarbu izdevumiem biežāk cieš seniori vecumā no 60 līdz 69 gadiem (59%), tomēr iedzīvotājiem pēc 70 grūtības biežāk sagādā tieši nekustamā īpašuma nodokļu nomaksa (34% iedzīvotāju virs 70 gadiem, pretstatā vidēji 20% senioru no 60 līdz 69 gadu vecumam).
Uzkrājumu veidošana priekšdienām, nonākot finansiāli sarežģītā situācijā, vidēji biežāk raksturīga senioriem 65-69 gadu vecumā (37% pretstatā, 28% vidēji), savukārt seniori vecumā no 60 līdz 69 gadiem biežāk samazina pārējos izdevumus. Interesanti, ka “jostas savilkšanas” stratēģija vairāk raksturīga sievietēm (65% pretstatā, 53% vīriešu), turpretī vīrieši finansiāli sarežģītā situācijā biežāk izvēlas naudu aizņemties (15% pretstatā, 7% sieviešu).
